|
Oktobris 2., 2005
 | 20:00
taa vish ir, taa vish ir, patiesiibaa jau nauda tieshaam neko nenosaka, reku man bija taada sajuuta, ka cilveeki, kas nepeldas naudaa, vismaz speej izjust liidzjuutiibu un solidaritaati, bet reku sheku, tikko "pirku zābakus, kas maksāja tik, cik viņa saņem pusmēnesī", taa "es gribu, lai tā draņķe smaida un saka man lūdzu un paldies katra teikuma galā un savu nīgrumu viņa var aiztaupīt pati sev".
nez. man to luudzu un paldies un smaidus gribas, teiksim, uz ARSu ejot, kur par vienu konsultaaciju maksaaju (nee, ne es, bet apdroshinaashana maksaa) summu, par kaadu dazhi mani draugi vareetu (uz)dziivot nedeelju no vietas.
muljkjiibas, protams, tas viss, kaarteejaa informaacijas lauska lielajaa peetiijumaa par to, vai naudas esamiibai/truukumam/pietiekamiibai/paarpilniibai ir kaada korelaacija ar pashu cilveeku.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |