|
Augusts 28., 2005
 | 01:31
šonakt gulēšu viena pati
vai kaut kā tā, Annas Auziņas dzejoļiem piemīt vismaz viena fantastiska īpašība: tie ļauj pateikt visbanālākās, vistriviālākās frāzes, pie tam pateikt sev pašai, nevis kādam citam (kad banālums ir piedodams), un šai frāzei ir visa dzejoļa aura (bet dzejoļa spēks varbūt ir tieši šajā frāzē), šonakt gulēšu viena pati, nez, kā tas būs?
upd.: pirmā emocionālā reakcija - bailes, ko izdevās apklusināt tikai ar racionālo domāšanu. Nedefinējamas, nepaskaidrojamas bailes (nu, tās, no kurām man visvairāk bail ;)).
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |