Maijs 23., 2005


00:35
Kas attiecas uz "Albatrosu", vienu no omulīgākajiem Vecmīlgrāvja bāriem/kafejnīcām, tad tā ir, šķiet, vienīgā man zināmā vieta, kur piedāvā grauzdiņus, kas ir aukstāki par tur piedāvāto alu. Šodien mēs tur redzējām meiteni (mazgadīgu), kas mēģināja apmest ritenīti (un allaž nomaucās uz grīdas), toties špagatu izpildīja visnotaļ labi. Un vīru, kas atnāca (ar zināmām grūtībām atnāca), ilgi sēdēja pie galdiņa, blenza sienā, tad ar vienu mērķtiecīgu kustību pastiepa roku un nospieda pa sienu rāpojošo kukaini (droši vien prusaku) un tad turpināja sēdēt, tikpat mērķtiecīgi blenžot sienā. Paēda un aizgāja kā tāda mehāniska lelle, kas tiek vadīta ar aukliņām - un leļļu meistaram diezgan pamatīgi trīc rokas.

Domāju, ka mēs ar [info]terrible_lie īpaši neizcēlāmies uz kopējā fona.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

02:56 - ir atkal tāda nakts
e.e.cummings

touching you i say (it being Spring
and night) "let us go a very little beyond
the last road - there's something to be found"

and smiling you answer "everything
turns into something else, and slips away . . . .
(these leaves are Thingish with moondrool
and i'm ever so very little afraid")

i say
"along this particular road the moon if you'll
notice follows us like a big yellow dog. You
don't believe? look back. (Along the sand
behind us, a big yellow dog that's . . . . now it's red
a big red dog that may be owned by who
knows)

only turn a little your. so. And
there's the moon, there is something faithful and mad"

(man šķiet, ir tā...)

19:08 - kāpēctā?.lv
Gribēju iegriezties supermega portālā kapecne.lv, un man iedod šitādu tekstu:
Sabiedrības informēšanas kampaņas ietvaros no 2004.gada novembra līdz decembrim darbojās portāls www.kapecne.lv.
Kā informatīvs medijs portāls sniedza dziļāku ieskatu par dzimumu līdztiesību tiem, kurus bija ieinteresējušas TV un vides reklāmas. Būtiski atzīmēt portāla foruma panākumus- kopumā mājas lapu apmeklējuši 6146 cilvēki, lapā atgriežoties vairākkārt.

un vēl:
Projekta ilgums: Decembris, 2003. – februāris, 2005
Budžets: EUR 524 288,58 (80% līdzekļu no Eiropas Komisijas fondiem, 20% partneru līdzfinansējums)

Un tagad man rodas jautājums: sasodīts, kāda jēga taisīt "portālu", ja tas pastāv mazāk kā pusgadu (nevar būt, ka tikai 2 mēnešus)? Tāpēc, ka projekta finansējums beidzās, projekts uzreiz jāaptur? Vai arī šī mazāk-kā-pusgada laikā dzimumu līdztiesības problēmas ir atrisinātas? Labi, es saprotu, ka nauda vairs netiek iepumpēta un tādā garā, bet vismaz forumu būtu atstājuši, lai tauta tusējas. Servera vietu noskauda?

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

23:19
Reizēm tik ļoti gribas atrast visas pēdas, kuras manī atstāj notikumi - gan nebūtiskie, gan būtiskie. Vai manī atstāj pēdas šīvakara debesu tonis, tumši zilganzaļš (un tā zaļā ir pavisam maz) vai vakardienas milzīgais, dzeltenais laternas mēness. Un kuras pēdas izgaist pirmās, kurā brīdī brūce pārvēršas rētā un rēta pārvēršas zīmē, kas atgādina nevis par sāpēm, bet par izpratni un mieru. Tagad notiek pārāk daudz visa kā, gandrīz katra diena ir piepildīta, un pārāk maz ir to dienu, kad es nesatieku nevienu (un dīvainā kārtā man tas pat neliekas nomācoši). Bet citkārt ir tas laiks, kad dzīve ir apstājusies puselpā, kad ir laiks paskatīties nevis uz lielajām pārmaiņām, bet sīkajām un nevainīgajām, un man daudz labāk patīk, piemēram, ļoti sīku lietu fotogrāfijas, ne ainavas; grumbiņas acs kaktiņā mani uzrunā vairāk kā portrets. Nianse ir nozīmīgāka par krāsu.
Es zinu, ka ir paisums, viļņi putodami apskalo sēri, bet tikai tad, kad tie atplūdīs un norims, es redzēšu dzintariņus krastā, aļģes un oļus,
un pat dzintariņu lasīšana nebūtu gana lēna priekš manis. Es gribētu vērot, kā jūra pārvērš akmens lausku par oli.
Mūzika: Pink Floyd - What Do You Want From Me

(man šķiet, ir tā...)

23:51 - m.m.
mans bērns aug liels:
viņš vairs negrib bučas
un ir kļuvis nekaunīgs (šodien, piemēram, uz omammas sašutušo: "Nu viena cūcība!" pašapzinīgi atbildēja: "Tā nav viena cūcība. Tās ir daudzas cūcības!")
un vēl viņš šodien baroja mani ar minerālūdeni (tāpēc, ka pašam negaršoja, protams)

..un to, ko viņš gribēja teikt, paziņojot "Toms deviņpadsmit zābaki!", es nezinu, un, iespējams, arī negribu zināt.

(1 teica | man šķiet, ir tā...)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
honeybee - 23. Maijs 2005

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba