Marts 6., 2005

22:56 - atskaite Šodien redzēju trīs izcilas amatieru teātra izrādes (nebūtu pakāsusi ielūgumu, varētu pateikt precīzi, kas ko spēlēja). Bet bija tā: S. Bekets "Spēle", kauns atzīties, bet pirmā Beketa luga, ko esmu redzējusi, un tāda, ka vienubrīd auksts gāja pār kauliem, vai tu zini, kas notika ar iepriekšējo meiteni, kas mēģināja tevi pamest? ... Es laikam esmu mazliet jukusi. ... Pardon. L. Stumbre "Kinoamatieris", ekselenta versija par Hitlera režīmu Latvijā, sasodīti cilvēciska un necilvēciska reizē (un necilvēciskākie bija latvieši, starpcit, vācieši bija tik sasodīti ideālistiski. tik sasodīti jūtīgi) - un vājprātīgā, kas ienesas kabinetā un pasludina Hitleru par otro mesiju... Un tā balss sauca: Ādolf! Ādolf! Ādolf! Vai jūs dzirdat, kā skan šis vārds? (Autora vārdu neatceros) "Gadījums ar metrapāžu", lieliska komēdija, kas tika nospēlēta tā, ka zāle burtiski locījās smieklos un auroja no sajūsmas. Nujā, un pēc tam sēdējām ar jaukiem cilvēkiem, dzērām alu, bišķi padusmojos uz dažu labu, kas aizmirst, ko apsolījis, un dienas finālā - aizvedu bērnam terrible_lie dāvināto muzikālo zivi, kas brēc tik skaļi, ka pat es otrā istabā nevaru normāli mūziku klausīties. Bet nu nekas, vienu vakaru jau var.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

23:27 Mans brālītis karā kritis Bet naktī es dzirdu - tas jāj Uz stalta, balta zirga Un durvju priekšā stāj Es būtu gājis ielaist Bet kaķa acis gail Pie pašām āra durvīm Un man tik ļoti bail

(man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi