|
Jūnijs 17., 2004
 | 19:57 - šis nebūs garš ieraksts:
viņa tika izraidīta no mirušo pasauli, jo bija pārāk dzīva priekš tās.
viņa atgriezās dzīvo pasaulē un saprata, ka nav tai piederīga, jo viņā ir pārāk daudz mirušo elpas, mirušo skūpstu, mirušās dzīves.
un tagad viņai nav vietas nekur.
tas ir tā kā pasakā par sikspārni, kurš negribēja iesaistīties zvēru un putnu karā. zvēriem viņš nepievienojās, jo viņam bija spārni, putniem viņš nepievienojās, jo tomēr ir zvērs. un tad, kad karš beidzās, vēl pat nesācies, tad visi klupa virsū sikspārnim.
tiktāl par pacifismu.
tiktāl par to, ka tu nobruņojies tik cieši, ka neviens tevi vairs nespēj ievainot, un tad tu pēkšņi saproti, ka nav palikusi neviena plaisiņa, caur kuru sniegt un saņemt patiesas jūtas. un attaisno sevi ar tekstu "da kam viņas vispār vajadzīgas".
/šobrīd ilgojos pēc Pārmaiņu grāmatas, kas ir vienīgā, kas spēj savest mani kārtībā. Pārmaiņu grāmata un sekss pēc principa "tu taču esi mans draugs, un tas būtu veselīgi - ja ne mums abiem, tad vismaz man".
bija jau arī.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |