|
Oktobris 18., 2003
 | 15:03
cilvēki mēdz būt apbrīnojami mīļi un saprotoši. tā, ka tu aizbrauc paraudāt kādam uz pleca un nekas nesanāk, jo visi "kādi" atnes pietiekami daudz gaišuma, lai asarām nebūtu nozīmes.
patiesībā jau nekam nav nozīmes; tāda diena, kas izgriezta no vispārējā dzīves plūduma & pielikta pie sienas kā fotogrāfija.
mīlestība ir arī uzplaiksnījumos, ne tikai ugunskurā.
un: tev nebūs otra cilvēka dzīvē jaukties. pat ne tādēļ, lai palīdzētu viņam attiecībās ar meiteni. pat ne tad, ja šī meitene esi tu.
to es sev teicu, starpcit ;)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |