|
Oktobris 12., 2003
 | 12:16
ar katru soli, kurā es tuvojos tai sevij, kas es gribētu būt - mierīgai, saprotošai, ja vēlaties - viedai, - es pasperu soli prom no cilvēciskām attiecībām.
ar katru brīdi, kad es saprotu cilvēkus labāk, es kļūstu mazāk saprotama viņiem.
ir, protams, attiecības, kuras ir iespējamas arī tagad, un ir iespējama arī sapratne. bet ir tikai daži cilvēki, kas spēj līdz tam nonākt. ar gudrību, ar iekšējo sāpi, ar pacietību, ar vienkāršību. bet nu cik tad ir cilvēku, kas tā mācētu. un piedevām vēl gribētu mācēt.
bet nu visfantastiskākie anyway ir tie gadījumi, kad ļaudis uzskatāmi parāda to, ka ir iespējams izlauzties cauri tai plānajai ledus kārtiņai.
varbūt vienkārši nezinot par to, ka tāda ledus kārtiņa eksistē. vai arī domājot, ka tas taču ir tik viegli.
nujā, bet viņiem jau tas arī sanāk viegli :)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |