Septembris 24., 2003

01:16 piefiksēju, ka lietoju sarunā bridža terminus. "kibicēt" = vērot, neko neiebilstot un vispār neverot muti vaļā vai gaidīt, kad tev izdalīs kārtis un no pretinieka puses nāks Liels Zaļš Dūzis no bridžista murga ;)

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

02:43 Sen nebija gadījies nakts vidū skaļi smieties. Nu, tagad šifrēju diskusiju par demokrātiju un nevaru novaldīties. Pasāža par homoseksuālu budistu, kurš aicina apšaut visus ebrejus, jau vien ir ko vērts :))) Un iespēja apspriest lord_andrey vecmāmiņas orientāciju ("viņa ir precējusies ar belašu veci", apgalvo eques) arī :)

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

03:12 Palasījos, kā melora sūdzas par krāsu simbolikas nezināšanu iekš filmas "Hero" (neprasiet man, neesmu redzējusi - atskaitot vienu ainu). Gribēju jau bilst, ka varētu paskatīties, ko tās krāsas nozīmēja senā ķīnieša redzējumā (nu, tā ķīnieša, kam pārmaiņu grāmata, tā ķīnieša, kas mani interesē), bet tad attapos, ka varbūt nemaz nav jēgas. Jo - ei, jūs, tipa latvieši. Vai jūs zināt, kāda ir sarkanas un baltas krāsas savienojuma jēga latviešu simbolikā? Saprastu, ko es gribētu teikt, ja kādā manā darbā parādītos balta ola, ar sarkanu dzīparu aptīta?

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

03:46 - labnaktcitāts what a wicked thing to do - to make me dream of you... kā es kādreiz pusaudža gados, kad man bija tik grūti nesatikt cilvēku, kuru mīlēju - es mēdzu vakaros īpaši piedomāt pie viņa cerībā, ka sapnī satiksimies. tagad vairs tā nav. tagad ir tā, ka es varu atsaukt atmiņā viņa seju un pieskārienu arī tad, ja neesmu viņu redzējusi sazincik ilgi. vēl joprojām lietoju vārdu "mīlēt" tajā pusaudziskajā izpratnē. "domāt, atcerēties, ilgoties, izjust prieku, kad viņš ir tuvumā". nē, nevis "vēl joprojām", bet "atkal". es biju to aizmirsusi un nu gandrīz aizmirsu, ka biju aizmirsusi.

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

18:23 jāstarpcit. ir tik brīnišķīgi aizčāpot ar bērnu uz poliklīniku un skatīties kā viņš - tik pieaudzis savās džinsu biksēs - skraida starp palmu podiem, un asinsanalīzi arī godīgi nodeva, i neiepīkstējās. pāris reizes gribēja ņemt rociņu atpakaļ, bet pēc dažiem vārdiem - tante strādā, skaties, kā tante strādā! - atdeva atpakaļ. divas garas trubiņas piepildīja, kāpēc viņiem tik daudz asiņu vajag? un, skatoties, kā bērns smejoties cenšas iebāzt tētim mutē plīša kaķīti, asaras saskrien acīs. tāpat kā pirmajos mēnešos, skatoties, kā viņš tur guļ gultiņā un izskatās tik neticami trausls un skaists. un šitā būs vēl. kad viņam būs pieci, septiņi, piecpadsmit. man liekas, ka būs.

(13 teica | man šķiet, ir tā...)

20:13 - // starp citu, es biju pārsteigta un vīlusies, kad beidzot biju spiesta sev atzīt, ka Tool dzied angliski, nevis kādā senā, mirušā valodā...

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi