Jūlijs 22., 2003

02:11 - (pasens ieraksts, saglabājies draftos) Man šķiet, viena no burvīgākajām cilvēku sugām ir veci profesori. Viens piemērs būtu Alans Votss (sk. ierakstus iekš doriana), otrs - un vēl smalkāks - piemērs ir šīs lekcijas par rakstīšanu. Nu, vismaz priekšvārdā onkulis muld kā pa ķešu, vismaz pusstundu norunājis, nonāk pie jautājuma par to, vai viņam vispār ir kāds "subject", ko mācīt, paskaidro, ka darīs to "kā sanāks", un viss šis stāstījums ir tik labdabīgs, elegants un ar to īpatnējo akadēmisko humoru apveltīts, ka - esmu pārliecināta - auditorija vienkārši ģība, viņu klausoties. Neapšaubāmi tādi profesori varētu stāstīt par savas meitas kāzām (un, diessodi, viņi to arī dara ;)), un studenti gūtu no tā tikpat daudz Dziļas Izpratnes kā no oficiālās mācību vielas. Man jāatzīst, ka es kādreiz sapņoju par akadēmisku karjeru tikai un vienīgi tāpēc, ka cerēju kādreiz arī kļūt par tādu vecu profesoru :) Nujā, vēl joprojām ceru :)))

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

03:13 - atradu kādā blociņā... vairs neatceros, kādā sakarā rakstīts ir tādi cilvēki, kas bijuši manī tik dziļi, ka tā arī nekad nav tikuši ārā cilvēki, kas vēl pēc gadiem jūt pasauli caur manu pieskārienu. viņi zina, kas ar mani notiek, pirms es pati paspēju to saprast. jo nekas jau nenotiek, kur esam mēs, tur laiks ir apstājies un nenotiek

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

04:45 - tautas gudrības :) īpaši jau nu pēdējais :) 2867. No bērniņa piedzimšanas līdz nokristīšanai istabā caurām naktīm dedzina uguntiņu. Istabu (kambari) ne dienu, ne nakti neatstāj gluži bez cilvēka, lai svētās meitas bērniņu nepārmij, jo staigājot apkārt apustuļi. /K. Pētersons, Raņķi./ 2862. Kamēr bērns vēl nav kristīts, tikmēr pa naktīm jādedzina pie gultas uguns, lai Mēslu bāba nepārmij bērnu, neieliek viņa vietā no žagariem taisītu bērnu. Tādi pārmīti bērni gaužam dikti brēcot. /Retlings un Fr. Reķis, Renda./ 3005. Kad bērns nemierīgi guļ, tad viņam liek cūku midzeni pagalvī, sadedzina peļu pūzni un dod pelnus iekšā, samaļ zvirbuļu sūdus un iedod, dzirdina bērnu ar magoņu sēklu tēju, jeb arī bērnu sarauga (sapūš). /A. Rozenšteine, Saldus./

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi