Jūnijs 29., 2003
| 04:12 - šitais ir pelnījis atsevišķu ierakstu. vairs nevaru izturēt faktu, ka manā istabā nav rakstāmgalda! ir datorgalds, bet nav galda, pie kura varētu cilvēcīgi rakstīt. ar pildspalvu. un lampas pie datora arī nav. būtībā tas ir ievietojams istabas iekārtojuma nepilnību topa otrajā vietā. pirmajā būtu istaba, kurā nav grāmatu. mūždien tādās esmu jutusies neomulīgi. un vismaz dažas grāmatas ir tādas, ka tām ir jābūt tuvumā, pat ja nedomā tās drīzumā lasīt. vecas un daudz lasītas grāmatas. grāmatas, kuras tu esi lasījis ar mērķi no tām smelties spēku savai dzīvei. un grāmatas, kuras tu vēl neesi izlasījis. spriedzes uzturēšanai.
|
| 04:29 tas, kā dzied putns, nav mūzika. un tas, kā es dziedu šūpļadziesmu, arī ne.
|
| 16:08 - starpcit, ja tai lietā iedziļinās, tad tajā pokemonu pasaulē ir sava jēga un funktieris, un noskaņa. tas tāds ziņojums no Turienes, lai jums nebūtu jāpārbauda ;)
makes me think - iespējams, visam, kas man pirmajā acu uzmetienā liekas bezjēdzīgs, ir kāda jēga. tbš es varu i ar pokemoniem aizrauties, i ar eksistenciālisma filosofiju - jebkurā gadījumā man ir iespējas aizrakties līdz pašiem esamības pamatiem / pasaules rakstam / Patiesībai / atskārsmei / esmu pārāk ļoti ceļā, lai varētu pateikt tā precīzu nosaukumu.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |