Jūnijs 3., 2003


03:10
žēl, ka vārdi parasti netrāpa tos, kam tie ir tēmēti, un netrāpa tur, kur tēmēts.
pieļauju - tas ir viens no iemesliem, kāpēc es nodarbojos ar literatūru. jo tur vārdam ir nozīme pašam par sevi, un ikviens lasītājs pats atrod tā mērķi.

mazliet žēl arī, ka cilvēki tomēr ir tik tāli viens otram. brīži, kad viņu pasaules saskaras, ir tikai nejauši, brīnumaini saprašanās uzplaiksnījumi. un tas, ko es savulaik saucu par "mīlestību", velkot paralēles ar "savstarpēju sapratni", izrādās, ir bijusi tikai mīlestība :) (un kas ir tas, ko es tagad saucu par "mīlestību"?)
kaut kur lasīju domu, ka, ja kāds no malas pūlētos klasificēt cilvēkus, tad, visticamāk, šis kāds uzskatītu, ka katrs cilvēks pieder pie atsevišķas sugas. vai kaut kā tā. un ka tik ne tā.

sevi, savu dzīvi ir jēga samērot tikai ar mūžību. Dievu. nāvi. piedzimšanu. samērot ar citiem cilvēkiem, ar citu cilvēku vārdiem nav jēgas.
meklēt kādas atbildes, ceļu vai risinājumu citos cilvēkos arī nav jēgas - ja nu vienīgi ciktāl viņos ierunājas Dievs. vai ciktāl tu esi spējīgs šo ierunāšanos saskatīt.

jautājums jau, galu galā, ir tikai par to, ciktāl tu pats sevī spēj šo ierunāšanos saskatīt.

un tad jau arī citi ļaudis nesāpēs.

(8 teica | man šķiet, ir tā...)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
honeybee - 3. Jūnijs 2003

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba