|
Maijs 25., 2003
 | 12:18
bērns visu nakti iesnojās un modās augšā aiz paelpot nespējas, un asarojās.
patlaban viņš smaržo pēc ķiplokiem, anīsa un propolisa. vienlaicīgi. viņa atrašanos vietu var noteikt pēc smaržas, bet, tuvumā pienākot, smaržu buķete vienkārši gāž no kājām :D
katrā ziņā viņš ir izgulējies labāk kā es.
sapnī biju ziemā, kopā ar dažiem džekiem (tīri simpātiski, žēl, ka nepazīstu ;)) skatījos Nirvanas Unplugged video (kā parasti, dzirdot mūziku, sapnī tai tiek pievienots atbilstošais videofragments, tas nekas, ka IRL neesmu to redzējusi), staigājām pa sniegainām Vecmilgrāvja ielām un pilnā rīklē aurojām Where Did You Sleep Last Night un es vēl pamanījos sniegt lekciju par Vecmilgrāvja īpašo maģiju.
|
| 13:23
savulaik man likās, ka vienīgais veids, kā sāpēt (un sāpēt - tas ir gandrīz obligāti), ir nodarboties ar pašdestrukciju.
tagad es domāju, ka pašdestrukcija ir pats vienkāršākais, pats lētākais sāpju iegūšanas veids.
un par to, kas vislētākais, parasti nākas samaksāt visdārgāk.
toties sāpēt savādāk, sāpēt nevis tāpēc, ka pats dari sev pāri, bet tāpēc, ka pasaule tevī aug un sāp - tās ir pavisam citas sāpes. un tur tevi neviens nevar pažēlot, un tu pats sevi arī pažēlot nevari.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |