|
Marts 11., 2003
 | 15:42
indīgu komentāru iespaidā paanalizēju savas un bērna attiecības un sarunas stilu,
konstatēju, ka pēdējā laikā es citus cilvēkus bērnam raksturoju nevis kā "vecas mizas", bet kā "vecas žurkas",
absolūti mīļākā jokudziesmiņa ir "Kāravkalps ir ēdis raušus / GALVU NOST! GALVU NOST!"
un, neskatoties uz to visu, bērns ir priecīgs un draudzīgs. šorīt pat vismaz piecas minūtes man kaut ko stāstīja - ar sižetu, izteiksmi, noskaņu un visu pārējo. noklausījos stāstu, padalījos ar viņu iespaidos par to, ka šitā dzīvē notiek un attapos, ka mazais man ir iesmērējis savu ē-ē-o-o- vāvuļošanu par pilnvērtīgu stāstījumu.
a crooked man walked a crooked mile / t.i., līkiem cilvēciņiem līks ir ceļš :) un nau ko mēģināt izlikties par taisniem cilvēciņiem, ja neesam tādi un patiesībā arī negribētu būt.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |