|
Janvāris 9., 2003
 | 06:00 - šizo
kad es biju maza, mamma man reiz skaidroja, kas ir šizofrēniķis - tas ir cilvēks, kas vienu brīdi ir labs un otru - ļauns, un nekad neatceras, kāds viņš ir bijis - it kā tas otrs būtu pavisam cits cilvēks... kopš tā laika es periodiski esmu sapņojusi par šo fantatisko stāvokli un periodiski paniski baidījusies no sajukšanas prātā (vai - vēl jo vairāk - no iespējas, ka es jau esmu sajukusi prātā).
šobrīd man šķiet, ka pēc šīs definīcijas mēs visi esam šizofrēniķi, ik brīdi būdami citi, ik brīdi būdami pārliecināti, ka Šobrīd Es Esmu Es Pats, un par šo "es" domādami kā par laiktelpā more_or_less pastāvīgu vienību.
un runa nav par definīcijas pareizību.
bērnībā man patika veidot figūriņas no krāsaina smilšakmens, kas lielos daudzumos bija atrodams netālu no mammas mājām. atmiņas par šo vietu un par smilšakmeni man ir nesaraujami saistītas ar māmiņas stāstu par šizofrēniķiem, ar manu pirmo domu - varbūt es esmu tāda un pati to nemaz neapzinos?, vasaru, zaļām lapām pūpolkokos.
tagad tā vieta ir pārvērtusies par pusaizaugušu izgāztuvi.
Mūzika: Leonard Cohen - Everybody Knows
|
| 06:19 - no subject, no object
uztaisīju lielās izmaiņas friendlist'ē. izmetu ārā visus draugus ;)
neapvainojieties, es vēl joprojām lasu jūsu žurnālus.
---
apskatījos, kā tagad izskatās "draugu žurnāls".
šobrīd liekas, ka varētu vēl kādus trīs (no četriem) izmest ārā.
un vēl es iedomājos, ka maniem postiem varētu būt security level: not private. lai man pašai nebūtu uz tiem jāskatās. tad arī mans žurnāls būtu interesants. vismaz man.
---
patiesībā es vienkārši palasījos ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) karmabanda žurnālu un apkaunējos. nevaru pat formulēt, kāpēc, t.i., varu, bet nesaprotu, kāpēc man tas ir saistoši.
tā nebija reklāma, tas bija brīdinājums.
---
pietiek tikai kādu mēnesi pastrādāt ar datoru, un tas iegūst paranormālas spējas. tikko es biju uzrakstījusi, ka labprāt vēlētos opciju "post&delete", un tā hiperironiskā kaste ņēma un nokārās. ar galiem.
Mūzika: Theatre Of Tragedy - As The Shadows Dance
|
| 13:01
domas pēc negulētas nakts:
. ceru, visi apzinās, ka vārdu "posts" izrunā ar divskani (piemēram, "posts un bēdas" vai "tīrais posts ar tevi")
. ja cilvēks kakājas, nemaz negribēdams kakāties, tad tas jau liecina par slimību. (un to, vai cilvēks kakājas vai nekakājas, es, pamperu-mainīšanas-speciāliste, jau nu mācēšu noteikt, un lai cilvēks, kas pamperus maina reizi nedēļā (ne jau sev, protams) te nemaz nemēģina kaut ko pretī spārdīties)
. bērns par mani zobojas. vai arī: viņam ir zobs uz mani. un vispār, kaut kas ar mūsu attiecībām nav kārtībā, jo viņš smaida tikai tad, kad es saku MŪ.
|
|
|
|
