|
Jūlijs 20., 2023
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 16:17
Pašsaprotamība; būt pašsaprotamam;
būt pašsaprotamam tā, kā pašsaprotama ir lieta, kas tev pieder; vai arī citā, daudz dziļākā veidā: tā, kā pašsaprotama ir ķermeņa vai prāta, prāt/ķermeņa daļa, kas ir pieņemta kā daļa no tevis;
tur ir atšķirība, bet abos gadījumos pašsaprotamais ir bez aģences, tā vienīgā aģence ir salūzt vai pazust:
salūzt tā, kā salūst lieta, un tavs īpašnieks ar pārsteigumu konstatē, ka tu vairs nedarbojies, kā nākas, un mirkli ierauga tevi tavā esamībā, bet šis mirklis pāriet, viņš mēģina tevi salabot vai pieslīpēt, bet var arī nomainīt pret citu; salūzt tā, kā salūst kauls vai kāda prāta funkcija, kuru tu pat iepriekš nemanīji; tas mirklīgais šoks, kad kāja vai roka vairs nedarbojas, vai kad tas, ko tu varēji vienkārši zināt, vairs nav saprotams, tas, ko tu juti, vairs nav sajūtams;
pazust tā, kā pazūd lieta vai pazūd atmiņas; pašsaprotamais pazūd ilgi, pirms tu atklāj tā pazušanu; lieta, kas visu laiku ir bijusi, pēkšņi vairs nav, tā ir pieaudzējusi kājas, tā ir aizgājusi, un tās vietā ir tukšums; demences skarta cilvēka pēkšņais, mirklīgais izmisums, saprotot, ka tas, kas ir bijis zināms un pazīstams, tāds vairs nav - un šis, protams, ir sāpīgāk, jo, lai arī mēs varam iedomāties, ka mums vairs nav rokas vai kājas, mēs nevaram patiešām domāt sevi bez rokas vai kājas, pirms tas ir kļuvis par realitāti.
Pašsaprotamība kā privilēģija nedomāt par, pašsaprotamība kā privilēģija neredzēt un neievērot; pašsaprotamība kā privilēģija, kuras iedragāšana vai atņemšana saistās ar aizvainojumu par pasauli, kas tev tā nodarījusi, bet nekad, nekad ar jautājumu par to, kāpēc tu vispār jelkad iedomājies, ka tev kaut kas pieder vai ir daļa no tevis.
Un tās specifiskās, visu caurstrāvojošās sāpes, kas piemīt tiem cilvēkiem, kuri vienmēr ir zinājuši, ka nekas viņiem nepieder, pat paša prāts un ķermenis ne.
|
Reply
|
|
|