|
Septembris 14., 2022
 | 12:44
Jums arī ir tā, ka jūs izlasāt kādu tādu frāzi kā
"It is clear that [Husserl] cannot argue that there is a punctual ‘now’ in which fundamental intuitions may be had and that the ‘now’ is made possible by its relation to the not-now of protention and retention. However, this is what he is forced to do, and Derrida has great fun identifying the points at which Husserl’s text begins inevitably to creak under the strain," /Malcolm Barnard 2020/
..un tu uzreiz iztēlojies kā viņš stāv ballītē, sažņaudzis plaukstā šampanieša glāzi, un klusi saka, this is great fun, un uzreiz ir tāds awwww un "es tagad visu vakaru pavadīšu viņam blakus, klausoties, kā Deridā, uztverot Huserlu nopietnāk nekā pats Huserls, iznīcina sava drauga Barta argumentu par punctum, kamēr viņš pamazām nervozi iedzer arvien vairāk un viņa arguments kļūst arvien cirkulārāks, līdz beidzot man pieleks" un gan jau tas viss tā nav, bet es tbh nezinu, vai es spētu ilgi izturēt studijas/pētniecību/avotu lasīšanu, ja man nebūtu šo momentiņu
/ es, protams, arī visu laiku iztēlojos, kā Haraveja vai Sedžvika kaut ko pasaka un tad paskatās uz mani ar tādu absolūtu deadpan izteiksmi un tad man ir vienlaikus jāsarkst un jāsavācas, lai ar tikpat rāmu sejas izteiksmi atbildētu uz viņu neapšaubāmi piedauzīgo argumentu ar kaut ko tikpat outrageously seksīgu
// "These are not easy arguments, but they are Derrida's arguments." (Barnard)
awwww <3
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
