Jūnijs 20., 2021
honeybee | 19:19 Tracinošā sajūta, ka es "visu laiku mācos" (t.i., noluņojos, bet pakāpeniski saprotamākā/produktīvākā līmenī), bet galīgi nav nojausmas, ko tad es beigās būšu apguvusi. Un ar šīm zināšanām es varbūt kļūtu par "patīkamāku" cilvēku, bet ne tādu cilvēku, kas man patīk. (I suppose; šobrīd ir ļoti maz cilvēku, kas man patīk.)
Tā "pēdējo reizi salauztās sirds" sajūta jau patiesībā ir par dziļu vilšanos cilvēkos, un attiecīgi strauji pazeminātām ekspektācijām, kas neko daudz nepalīdz, jo, nu, es vienkārši esmu priekšlaicīgi vīlusies; varbūt tā arī ir tā "pieaugšana".
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |