|
Septembris 27., 2020
 | 23:46
Šīs nedēļas sākumā es paskatījos uz savu darāmo darbu sarakstu un sapratu, ka nebūs, vienkārši nebūs. Ka jautājums ir tikai par to, ko es nofeilošu un cik ļoti, un cik smagas tam būs sekas, un vai es spēšu izvēlēties pareizo nofeilojamo lietu no visām.
Pa nedēļas vidu saņēmu atgādinājumu, ka vispār vēl šis tas jāizdara.
Un uzņēmos vēl vienu darbiņu uz jautājuma zīmes.
Tagad es esmu izdarījusi praktiski visu, kas bija jāizdara (t.i., visas svarīgās lietas), ietverot arī tās, kas pienāca klāt no jauna.
Nu, šis tas tur ir izdarīts diezgan gļukaini (es zinu, ka varēja labāk un kā, bet tas būtu prasījis vēl xxx stundas, kuru man nebija) un prozistu workšopa laikā es n-tās reizes izkritu no procesa un vispār nesapratu, kas notiek, bet viņi laikam nepamanīja atšķirību no mana parastā agregātstāvokļa (kas gan ir diezgan biedējošs fakts).
I'm OK.
Nu tā kā droši vien neesmu OK, droši vien pēc šitā sekos vismaz viena diena, kurā es truli blenžu sienā, bet pofikkkkk. I'm OK. I'm good.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
