Jūnijs 3., 2020
honeybee | 15:33 pag neaizej es tūlīt pievērsīšos man te sakrājušās lietas aizstumtas priekšā logam aiz kura esi vai neesi tu
re kur fotogrāfija, kurā es vēl smaidu man ir divi gadi, es esmu jūrmalā un kombinezonā es izskatos pēc kosmonauta, kas naivā triumfā sper pirmo soli uz zemes tas kombinezons bija sūnu zaļš un tīģeru dzeltens
te ir visas dzejas grāmatas es tās pārlasīju, jo varbūt kāds cits ir uzrakstījis kāpēc tev neaiziet pilnīgi nekur liekamas grāmatas, jāteic
piedod, es visu laiku runāju lai gan varbūt nav tik traki ja es runāju tikai sev prātā
pag pastāsti vai arī tev ir tās atmiņas kur tu ar tēvu ej uz lunaparku un pirms visiem vecajiem karuseļiem ir labirints un spoguļu māja kur viss šķiet tik jautri līdz pēdējais spogulis pārbiedē jūs abus
pag nēnē šas te ir tik daudz lietu ka vairs nav vietas tiem rēgiem kas apsēžas uz gultas malas un saka "i'm so very sorry" kas saka "mēs nekad viena otru tik labi nepazīsim"
varbūt arī tu visu laiku runā un es neklausos jo nafig man to dzirdēt vēlreiz
un tu pat kaut ko teici bet es pag man te pasniedzēja zvana tas ir pārbaudes darbs
un viņa man teica gormlijs izlēja sevi svinā jo tas ir īpašs metāls un es neteicu pasniedzēj nē kā jūs nesaprotat tas nekad nekļūs par zeltu tā ir tikai vissmagākā inde ko viņš varēja dabūt
tas bija pārbaudes darbs
"vai tu vari vienreiz paklusēt vienreiz par visām reizēm"
pag nē neklausies manī dari savas lietas, es pastāstīšu
nesaistīti; bija tāds mākslas darbs
pag es tūlīt novākšu visu pag sec klausies
tātad naumans, brūss, viņam bija tāds garš koridors kur tu sākumā nesaproti, kas notiek bet tad ej cauri un redzi sākumā tālu, tad arvien skaidrāk
pats sevi un to kā tu aizej
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |