Maijs 31., 2020
honeybee | 02:20 kāpēc visām sarunām jāiet pa apļiem un jāatstāj mani stūrī kā visiem mani jāredz tumsā un jādzird kad esmu aizspiedusi sev muti
kā visiem pieskārieniem jābūt nejaušiem un visiem smiekliem vien nojaušamiem acu stūrīšos aizlocītiem aiz plakstiņiem aizlocītiem aiz tā, kā tu varētu skatīties uz mani ja vien nebūtu tik tumšs
kāpēc visiem apļiem ir jātiek izrunātiem visiem stūriem izlauztiem visām dzīvžogu sienām izrautām ar saknēm
kādreiz mēs pieskārāmies ādai tā, kā pieskārāmies upes sejai, vērojot pieskāriena apļus izskanam un dziestam
tagad mēs esam vietā, kur kādreiz bija sienas bet arī par tām mēs esam aizmirsuši ierāvušies krāsmatu stūros
kuš: rēgi aizver acis: spoki paklusē: tas nav pa īstam
viss, kas viļņojās kādreiz ir izdedzis tagad
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |