|
Jūlijs 16., 2003
 | 03:58
man vajadzētu beigt saukt šo es-atkal-varētu-iemīlēties sajūtu par iemīlēšanās priekštvēsnesi.
patiesībā tā ir sajūta pati par sevi, nomoda-sajūta, esamības-sajūta, nē, sajūta, ka tu ar atvērtām acīm, visiem jutekļiem vaļā tver pasauli, izjūti to līdz serdei - savai un pasaules - un esi gatava tam, kas tūlīt notiks.
lai arī notiek jau tikai šī sajūta.
vai arī - smieklīgi, bet iespējami - es esmu iemīlējusies, tikai savas (nu, kā lai to nosauc? kautrīga taču es it kā neesmu?) kautrības pašai pret sevi (?) dēļ neesmu pamanījusi.
un vēl - ļoti ļoti ļoti svarīgi - ja es mīlu kādu, vai šim kādam ir no tā kāds labums arī tad, ja cita labuma nav? pieņemsim, mīlu es kādu, ko nesatieku, ar ko nesarunājos, nekontaktējos vispār nekā; vai mana mīlestība pa kādiem stariem aiziet līdz viņam, lai brīdī, kad nebūtu cita glābiņa, sniegtu palīdzīgu roku?
vienmēr esmu ticējusi, ka jā, un šis "jā" man ir apmēram tikpat būtisks kā citam būtu apliecinājums Dieva esamībai.
//
i carry your heart with me(i carry it in
my heart)i am never without it(anywhere
i go you go,my dear; and whatever is done
by only me is your doing,my darling)
i fear
no fate(for you are my fate,my sweet)i want
no world(for beautiful you are my world,my true)
and it's you are whatever a moon has always meant
and whatever a sun will always sing is you
here is the deepest secret nobody knows
(here is the root of the root and the bud of the bud
and the sky of the sky of a tree called life;which grows
higher than the soul can hope or mind can hide)
and this is the wonder that's keeping the stars apart
i carry your heart(i carry it in my heart)
/e.e.cummings/
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
