Jūnijs 19., 2003
atkal | 17:39 nu, varētu jau daļēji piekrist vai daļēji nepiekrist. kaut kā slinkums, da i kāda tam jēga - tev pašai tas "jāsagremo" un "jāizdzīvo", un viss notiksies tā, kā tam jānotie :) bet es sev šo problēmu risinu ar diviem paņēmieniem: a) nedaudz piespiedu kārtā mēģinu iemācīt "atbrīvoties" tos cilvēkus, kas man tuvi (un tas izdodas, tiešām cilvēkam var palīdzēt ātrāk augt, un tad ar viņu ir vieglāk dzīvot, vieglāk saprasties, viņš kaut mazliet kļūst "mazāk pieķēries") b) kārtējais seriāls "emulators", kas, protams, ir stulbs, bet tomēr man patīk ideja, ka varonis saka "šodien esmu ārsts", citā dienā "šodien esmu skolotājs". emulācija vispār datortermins, bet tiešām, kad esi nedaudz "atbrīvojies", var bez īpašas piepūles un pat ar zināmu baudu "notēlot" sevi tādu, kādu tevi grib redzēt tuvs cilvēks. par šīm tēmām varētu nopietni un pailgi parunāties, bet nu nezinu, vai tev ir interesanti. un katram tas sevī ir jāpārdzīvo un jāatklāj pašam. un arī atklājumi laikam var būt pavisam atšķirīgi, es tikai stāstu par savējo... eh, un par to visu tomēr :) - smaidam ir jābūt, pat visgrūtākajos brīžos :)
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |