|
Janvāris 12., 2018
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 09:38
Un tagad lasām vēlreiz.
1. Galvenā doma, kas ir fucking pirmajā teikumā: "Padomāju un nonācu pie secinājuma, ka, ja Rakstnieku savienība sāks uzstāties kā organizācija, kas vērtē biedru ētiskos pārkāpumus, es no turienes izstāšos."
Kāpēc? Jo uzstāšanās kā ētisko pārkāpumu vērtētājam implicē ētikas kodeksu, un, ja ir ētikas kodekss, tad tam ir jābūt tādam, kas runā par daudzām svarīgām lietām, nevis tikai par vienu.
2. Iekavās, kā afterthought: vai es to darītu absolūti jebkurā gadījumā? For fairness sakes, jāsaka, ka nē, ja RS kā organizācija implementētu ētikas kodeksu, kurā tiek minētas kā svarīgas vērtības, kas ir svarīgas arī man, tad es to atbalstītu. Tekstā: "Vai, variants B, sēdēšu komisijā, kurā tiks atrasti un izlustrēti visi rasisti, homofobi, elitisti, eiblisti un #metoo materiāla gādātāji."
2.1 Svarīga piezīme: "tas ir tā kā reāli mazticami". Jo tas ir patiešām, patiešām, mazticami, iespējamība nav vienāda ar nulli (principā ir profesionālas organizācijas, kurām ir ētikas kodeksi), bet "nav vienāds ar nulli" drīzāk nozīmē "varbūt pēc n-tajiem gadiem un n-tajām pārmaiņām, kuras es pat īsti nevaru priekšstatīt".
3. Vai, manuprāt, RS būtu jākļūst par šādu organizāciju? Manā (ar referenci uz anekdoti par "vai mazgājam šitos bērnus vai nav vērts, taisām augšā jaunus?") tekstā: "šaubos, ka vispār ir jēga mazgāt, labāk taisīt augšā jaunu".
Proti, JA VISPĀR kaut kas tāds tiek darīts, tad tai vajadzētu būt grupai, kurā apvienojas cilvēki ar līdzīgiem ētiskiem uzstādījumiem un kas cenšas 1) kritiski vērtēt savus tekstus un rīcību, mēģinot izķert problemātiskas vietas 2) kritiski vērtēt citu tekstus un rīcību, norādot uz acīmredzamiem aizspriedumiem. (Jā, man personiski šķiet, ka tas būtu vērtīgi - izejot no personiskas pieredzes, kur cilvēki ir norādījuši, piemēram, ka "visas sievietes šajā tekstā ir upuri" vai "tava kritika par grupu x ir vienos vārtos, bez citu viedokļu reprezentācijas" vai "šķiet, tu idealizē grupu y, nenorādot uz to, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā" vai "OMG šitais tips ir reāli creepy, WTF". Es šo kritiku esmu uztvērusi kā vērtīgu, un daudzkārt man ir izdevies veikt tekstā izmaiņas tā, ka tas kļūst labāks - dziļāks un daudzslāņaināks - nezaudējot sākotnējo domu, bet to paplašinot. Iespējams, arī citiem šāda kritika varētu noderēt. Un jā, man šķiet, ka latv. lit. arī nāktu par labu, ja kāds laiku pa laikam pateiktu "pizģec, tas, kā x ataino to vai citu grupu, ir reāli tizli, no kura cauruma šitā ideja izlīda".)
4. Implicīti - un es jeibogu neredzu, kad es jebkad būtu teikusi vai darījusi jelko tādu, kas šo implicīto premisu noliegtu vai apšaubītu - VĀRDA BRĪVĪBA IR VĒRTĪBA, KAS IR TAM VISAM APAKŠĀ. Pie esošās likumdošanas nav un nevar būt nevalstiskas organizācijas, kas jelkādā veidā cenzē tekstus, kur nu vēl nodarbojas ar tevis ieteiktajiem miesas sodiem. Vārda brīvība ietver ne tikai to, ka cilvēki drīkst rakstīt un publicēt, ko grib (ar nedaudzām atrunām), tā ietver arī to, ka uzrakstīto drīkst kritizēt, un drīkst norādīt, ja kāds autors konsekventi pauž rasistiskus, homofobus, eiblistiskus vai vienkārši fucking creepy uzskatus. Šībrīža situācija ir tāda, ka kritika uz to regulāri "piever acis", it kā tad, ja mēs pietiekami ilgi neievērosim "nēģeri ir analfabēti" vai "geji ir perversi un potenciāli noziedzīgi" vai "sievietes sastāv no pupiem un dirsas", tas viss vienkārši ņems un pazudīs. Un nē, nepazūd, maita.
(5. Vai man šobrīd ir laiks mesties šajā cīņā ar pilnu jaudu? Nē, nav.)
|
Reply
|
|
|