|
Augusts 16., 2017
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 09:52
patiesībā ir drusku interesantāk, proti, tā, ka, domājot par kādu sociālu sistēmu, es uz to emocionāli parasti reaģēju apmēram spektrā no "whoa, šitais ir eleganti iekārtots" līdz "ewww, šitais manī rada diskomfortu", un es esmu lasījusi par diezgan pretīgām lietām.
Kamēr, teiksim, konkrēti personāži manī var izraisīt diezgan spēcīgas emocionālas reakcijas, ietverot, piemēram, "bloody hell, visu cieņu šim cilvēkam, man pietrūktu iekšu to izdarīt", vai "ewww, šitais nu gan ir derdzīgs preteklis". Cilvēkiem ar ierobežotu spēju pieņemt, ka citi arī spēj domāt (vai, alternatīvi, cilvēkiem ar ierobežotu spēju domāt vispār) var rasties iespaids, ka, ja es izsaku komplimentu islāmticīgai profesorei un paņirgājos par aprobežotu, bet patriarhāli orientētu latvju ņuņņu, tad attiecīgi man patīk islāms un es gribu, lai iznīkst latvju ņuņu patriarālisms.
Realitātē es nevaru parakstīties ne zem pirmā, ne otrā. Islāms ir pēdējā mūsdienu reliģija, ko es pieņemtu - ja man vispār ienāktu prātā tik dīvaina doma - un patriarhālisms atkal ir tik komplicēts un daudzfunkcionāls verķis, ka to iznīdēt nesaprotot varētu būt bīstami un/vai neiespējami. Un es nesaku, ka *nevar būt* taisnība cilvēkiem ar radikāliem uzskatiem attiecībā uz islāmu, patriarhālismu vai citām struktūrām, es vienkārši nezinu pietiekami daudz, lai varētu šādus radikālus uzskatus uzbūvēt/pieņemt, bet, lai uztaisītu radikālus uzskatus uz emociju bāzes, man vienkārši pietrūkst emociju.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |