|
Janvāris 9., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) solstykker | 10:20
Zini, neesmu nekad iedziļinājusies psiholoģijā vai personības mācībā, bet tas par, ko Tev bērnībā stāstīja māte drīzāk varētu būt bijis maniski depresīvs cilvēks, kas pārmijus slīgs no augsti pacilāta uz dziļi drūmu garīgo. Un arī šizofrēniķi atšķirami no šizotipiem un šizoīdiem. Pirmais ir mentāla diagnoze, otrie divi - personības sarežģījumi. Cilvēki, kas staigā pa ielām, neviens nav normāli, viņi visi ir kādā mērā garīgi slimi...pie tam cilvēka dvēsele/psihe viņam pašam ir tik netverama aiz nožēlojamās subjektivitātes, ka viņam atliek vien identificēties kā viņš spēj un pieņemt to par strādājošu variantu.
A, par bērnības atmiņām tas jauki... spēles ar smiltīm joprojām bieži uzpeld apziņā, ir arī bieži sapņi uz muižai līdzīgo māju, kur bērnībā dzīvoju mazā, mazā istabiņā..sapņos bieži atgriežos šai vietā, un tā allaž transformējas, citreiz baisi, citreiz noslēpumaini velkoši..
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |