Oktobris 13., 2015
honeybee | 13:19 ahhh, labi, sorrī par iepriekšējo straujo-un-riebīgo atbildi.
Doma apmēram tāda: aina, no kuras radās pati ideja - tb X aina - tajā ir 3+1 cilvēki, kas nonākuši krīzes/lūzuma punktā situācijā, kas iespējama konkrētā SF setingā. krīzes/lūzuma punkts ir psīholoģisks, nu tb ja tu no malas pienāktu šai situācijai, tā liktos nepatīkama/sāpīga, bet ne vairāk kā tad, ja tu to lasītu kkādās ziņās (vispār pat mazāk)
lai tas būtu interesanti, nepieciešams kaut kādā veidā nofiksēt, kas ir šie varoņi un kādas ir viņu individuālās trajektorijas PIRMS notikuma plus, protams, nepieciešams saprast/attīstīt, kas notiek pēc tam, ar katru no viņiem (individuālās attiecības)
lai dotā situācija meikotu sensu, jāsaprot + jāizstrādā pasaule, jāpieradina lasītājs pie tā, ka tas ir iespējams un uz to ir iespējama emocionāla reakcija
lai situācija nebūtu tā kā "deus ex machina", nedrīkst būt tā, ka šis notikums ir vienīgais visā pasaulē - t.i., ir jāsaprot un jāataino tā implikācijas (ne visas, bet daļēji) + būtu labi, ja tās saistītos ar pamatsižetu => tātad pamatsižets ir jāattīsta tā, lai izveidotos jaunie sadursmes punkti
...kas vēl joprojām varētu būt īsais stāsts, stingri ņemot, bet čujs saka, ka tur ir iekšā romāna materiāls
/un jā, es salecos no domas "acīmredzot mani teksti rada iespaidu, ka es rakstu veselu romānu ar visādu sūdu, lai būtu attaisnojums uzrakstīt vienu ainu, kas man actually patīk", kas, PAT JA TAS TĀ IZSKATĀS patiesībā tā nav
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |