Septembris 26., 2015
honeybee | 19:13 ar "es" es biju domājusi to "es", ko mēs lietojam teikumā "es domāju", "es jūtu" vai "es aiziešu pēc piena", neeksistē tāda figņa tāpēc arī iebildumu "eu, aļo, brīva griba neeksistē" es uztvēru apmēram tāpat kā tad, ja es būtu jautājusi, teiksim, "ko tu šovakar darīsi", un cilvēki būtu atbildējuši "es iešu dzert" vai "es iešu gulēt", un tu būtu iekomentējusi "cik dīvaini, ka mūsdienās tik daudzi cilvēki uzskata, ka ka tāds 'es' pastāv, ja ikviens, kas par to padomātu kaut cik loģiski, saprastu, ka es nemaz nepastāv" - tb tehniski pareizi, bet ņeaļo :)
Un nē, man nešķiet, ka "sabiedrības zemākajiem slāņiem" nāktu par labu pieņēmums, ka viņiem nav brīvās gribas un līdz ar to, ja viņi pamanās izrāpties no savas bedres un īstenot savus sapņus, ir nevis sasniegums, bet veiksme. es to nolasu kā privileģēta cilvēka augstprātību (bet, protams, ir jauki, ja tas nebija tā domāts). => ja tas tiktu pasniegts kā citādi, nu, t.i., ka visi cilvēki ir vienlīdz apstākļu upuri, tad es droši vien neceptos, lai arī šī nav mana mīļākā attieksme, bet, ja tas tiek uzsvērti attiecināts uz vienu sabiedrības grupu, tad iestājas pretreakcija
promska "es jūtu" attiecībā uz id-ego-superego eksistenci, vienlaikus noraidot brīvas gribas esamību, tas nekas, ka citi tikpat labi "jūt" brīvo gribu, arī neizklausās pēc argumenta. bet nu tas nu tā, cita tēma.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |