|
Maijs 7., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 02:06 - Equilibrium
Noskatījos Equilibrium (kā jau varēja pieņemt no attiecīgā ieraksta terrible_lie žurnālā ;)). Sāku beidzot saprast tos, kas atzīst tikai elitāru mākslu un visu popsīgo huiņu, pat pirmajā acu uzmetienā labu popsīgo huiņu noliek i neatskatīdamies.
Sākums jau bija daudzsološs - līksmi nospriedu, ka tie paši Bredberija 451 grādi pēc Fārenheita, tikai saistošāk un atraktīvāk izstāstīti. (Jā, jā, arī Orvela "1984" klāt pieķerts.) Skatījos filmu ar tādu labvēlīgu aci, meklējot turpmākas līdzības un priecādamās par to, kā labu grāmatu var pārveidot mūsdienīgā filmā. Labsirdīgi pasmaidīju par horeogrāfiju, tfu, cīņu ainām. Papriecājos par asiem sižeta pavērsieniem, pievērdama acis uz to, cik - vismaz šobrīd man tā liekas - bezatbildīga ir bijusi autora attieksme pret stāstā radušamies problēmām (es atvainojos, ka skatu filmu galvenokārt kā "stāstu", profesionālais kretīnisms).
Piemēram, par to sunīti. Pēc stāsta likumiem Prestonam nebija nekādu tiesību tā mierīgi visus apšaut - vai vismaz nav normāli, ja džeks, glābjot kucēnu, apšauj pārdesmit kolēģus un nejūt nekādas morālās paģiras. (Vai arī es tās vienkārši nepamanīju?) Nav pat runa par ētiku. Šim solim vajadzēja radīt pamatīgu plaisu viņa psihē - jo līdz tam taču viņš būtu nedomādams novācis ikvienu, kas mēģinātu viņa kolēģus aizskart. Vai par viņa bērniem. Smukā psiholoģiskā problēma - cilvēks, labu gribēdams un domādams, ka ir pareizi, izaudzinājis savus bērnus par monstriem un zombijiem - izrādās, nemaz nav problēma, jo īstenībā bērni visu laiku bijuši "labie", tikai prasmīgi izlikušies. Re, cik jauki... Atkal nekas nav jāpārdzīvo.
Bet nu fināls vispār bija psc. Saproties, parādās "Resistance" (salīdzinot ar "Southpark - Bigger, Longer & Uncut", ļoti bāla resistance ;)). Tie tad nu uzreiz ir labie, kas par labo arī cīnās. Izslavētās "problēmas, ko rada jūtas" viņu vidū nepastāv. Viņi vienkārši ir labie. Un - kā gan tiek atrisināta problēma, kas man likās filmas galvenais jautājums - vai ir vērts just, zinot, ka jūtas sagādās sāpes un nelaimes ne vien tev, bet visai pasaulei? ...pilnīgi pareizi. Vienkārši vajag iet un apšaut viņus visus. Nobeigsim "sliktos", sašķaidīsim lielos sliktos ekrānus, uzspridzināsim proziuma fabriku, nodedzināsim pilsētu, un VISS BŪS KĀRTĪBĀ! Nekāda emocionāla sabrukuma. Nekādu ētiskas dabas jautājumu. Nekādu jūtu. Viss rullē. Labie uzvar.
Nujā, un tā arī ir filmas morāle. Uzvar tas, kurš spēj neko nejust. Uzvar tas, kurš spēj aukstasinīgi nogalināt "slikto". Pat tad, ja šis "sliktais" arī ir cilvēks ar savām jūtām un sapņiem. Tikai nez kāpēc man šķiet, ka filmas veidotāji šo savu propagandu nemaz nav pamanījuši.
Nujā, varbūt vajadzēja vismprms apskatīt jamā Plot Outline. "In a fascist future where all forms of feeling are illegal, a man charged with enforcing the law rises to overthrow the system." Lai nevienam nekas nepaliktu neskaidrs.
|
Reply
|
|
|