Jūlijs 9., 2015
honeybee | 16:06 manā izpratnē situācijā "A kaut ko izdarīja, B sāp" būtu pareizi, ja A uzņemas atbildību par rīcību (t.i., "jā, es to izdarīju") un B uzņemas atbildību par savā jūtām ("jā, es pielaidu tevi tik tuvu, ka tas varēja mani ievainot"). vainas dalīšana ir cits stāsts un man patiesībā nepatīk vaina kā tāda - tas ir neproduktīvi. produktīvi būtu saprast, kā dzīvot tālāk (vai ir jāmaina rīcība/attieksme/attiecības). bet to nevar izdarīt abpusēji, ja nav abpusēji saprasts "es izdarīju x, tu jūties y".
man šķiet, ka tas ir lielā mērā par agency - t.i., ja A saka "es neko nedarīju, tu visu pati", tad viņš atsakās no savas rīcībspējas un uzliek B 200 % svara, kas vienkārši nav godīgi. un teju vienīgais, ka B var jēgpilni darīt, ir pārstāt domāt par attiecībām kā mijiedarbību un uztvert otru kā dabas parādību. kas ir baigais lēmums, ko atkal traki pieņemt vienatnē.
vai arī: piedot, pārformulēt to visu stāstu tā, ka notikušais ir ok. kas ir sarežğīti un sāpīgi, bet laikam izdarāms.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |