Jūlijs 6., 2015
honeybee | 23:25 Bērni izdomājuši jaunu spēli - viens pasaka vārdu, kas ir salikums no divām rupjībām, un otrs mēģina atminēt, kas tie ir par vārdiem
Tipa: X: Peka. Y: Pe.... Hmmm, kas tas varētu būt? Es (sašutušā tonī): Tu nezini?! Kamōn! (Pēc divām sekundēm seko īsa pauze un mentāls "fuck, es laikam tomēr neesmu laba māte".) (Izrādījās, ka tas bija domāts penis, par ko sekoja diskusija, vai zinātniskie apzīmējumi skaitās vai ne.)
Vai arī mirklis, kurā Lia bija izdomājusi vārdu, kas beidzās ar "..ka", kas bija lamuvārda beigas, nevis sākums. Dž: Kaka? L: Nē. Dž (pēc pārdomām): Es zinu to vārdu? L: Jā, tu viņu lieto. Es: Whoa! Tas ir tas vārds, kuru es domāju? L: Es nezinu. Es: Nu, Stella viņu zina? L: Nezinu. Bet es zinu, ka bērnudārzā to noteikti lieto. Es: Ēēēē... Nopietni? L: Jā, lieto un smejas. Dž: Man vajag hintu. L: OK, es parādīšu. (Nometas uz visām četrām smiltīs.) (Es ar pamatīgu atvieglojumu konstatēju, ka domāta ir "cūka".)
Un es pat nesākšu stāstīt par kognitīvo disonansi pēc tam, kad viņi minēja "pi...", kas nebija "pimpis", un es jau gatavojos ilgai un diktai sarunai par to, ka "pidars" nav OK lamuvārds. Un tad izrādījās, ka bija domāts "pirst".
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |