Ak jā, kārtējo reizi es ieskatos šeit, nesaprotot, ko iesākt.
Un, who cares, vai es bāžu te savu ziņkāro degunteli, lai uzostītu, no kuras puses pūš vējš? Tas tāpat pūš MANĀ virzienā. Tev vajadzētu to iegaumēt. ^_^

I dont care, vai tu lasi šo, vai nelasi, es pastāvu par sevi. Bet ne par tevi - manis pēc, tu vari aizfantazēties savos sapņos, skūpsti savu draudzeni vai - ak, vienalga!
Bet es esmu Ekselence. Ne Tava Ekselence. Sava. Mūžam.
Un šī būs MANA neatkārtojamā klade. Nestājies ceļā.

Mūžam sava,
Ekselence

Kad cilvēks ir paēdis, pilnu vēderu, viņš beidzot spēj skaidri domāt. Un kļūt apmierināts, nekā mūždien citu virzienā raidīt, ko muļķīgu "Man gribas ēst, agrhhh!" Tas ir kaitinoši. Turklāt, ja tu esi paēdis, tev ir vairāk spēka.
Bet es neesmu paēdusi. Mani gaida cepta ola. Gaida..
Un vēl priekšā trīs/četri posti ar "izsalkušiem" gaidītājiem.

"Agrrh!",

nokaitinātā