Paldies, par jaukamiem vārdiem. Es jau tā arī būtībā daru- baudu mirkli ar mīļajiem, bet...nu vnk es (un arī mana ģimene) biju pieradusi, ka iet baigi labi ar tām mācībām. Un tagad tā...nu nepārāk ap sirdi. Es jau zinu to visu ''esmu labākā skolā'' un ''labāk pēdējais valstī nekā pirmais ciemā'', bet nu tomēr. Vnk tāds iekšējais skumjonis uznāk dažkārt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cerams, ka tas skumjons vienlīdz ātri arī pazūd! ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pazūd, pazūd. Ir jau pazudis, arī šajā reizē.:)

Man, kā emocionālai būtnei, gadās arī tādi skumjuma uzplūdi. Bet galvenais jau, ka tumšie toņi manā dzīvē nav noteicošie.

(Reply to this) (Parent)