| Ek, ku kaitinoši dabai tīk līdzsvars |
29. Sep 2005|21:59 |
Agrāk personīgā dzīve bija pakaļā, ja tāda vispār bija, bet galva toties spīdoši strādāja.
Bet tagad...esmu laimīga, laimīga, laimīga, bet...ai, ka tās mācības iet uz leju...iet ta ka šalc. Un man kā tādai mazai meitenei kauns no mammas. Un kauns arī sūdzēties kādām, jo vienmēr jau atskan atbilde - tās tak tika atzīmes. Njaaa....bet tās, nu tās nesvarīgās tak būs tās, kas noteiks vai tikšu studēt, kur vēlēšos. Un nesāciet tagad runāt par zināšanām, lūdzu. Manā gadījumā tās briesmones tiešām atspoguļo zināšanas. |
|