| Ai...nu kāpēc es tā |
[29. Mar 2005|20:57] |
| [ | Jūtos |
| | Patiesi skumjš | ] |
| [ | Skan |
| | Vārdi ''nu kāpēc es tā'', kas skan man galvā | ] | Tikko bija atbraucis mans mīļums un viņa draugs. Viņi ar riteņiem braukājās un izdomāja mani iepriecināt un apciemot. Un ko es...es atkal esmu vēsa, atkal sāpinu savu mīļoto, sāpinu tā, ka viņš pasaka, ka manis apmeklējums bija liela kļūda. Bet man pa galvu griezās tikai vecātēva vārdi, ka es nedrīkstu nolaizties līdz viduvējībai. Ai...un manam mīļumam atkal sāp. Kas notiek ar mūsu attiecībām? Es viņu tikai sāpinu un sāpinu. Bet es taču tā negribu. Es negribu tā sāpinot panākt, ka viņš vēlas kaut nebūtu mani iepazinis. Es negribu. Bet viņam sāp. Es sāpinu. Es esmu muļķe. Nu vai tad grūti bija man pasmaidīt, izrādīt to, ka esmu priecīga viņu redzot, jo biju. Ai...nu kāpec es tā... |
|
|
| Comments: |
hmm mani interesee, kaa saapinot to, kas miiljs var izrauties no viduveejiibas statusa?
Nevar. Bet ne jau, lai izrautos no viduvējības man tā sanāca. Mani tie vārdi vnk nomāca un darīja tik skumju un nelaimīgu, ka negribot ar savu izturēšanos sāpināju savu mīļumu.
Cik dzirdēta situācija! Es arī sev bieži jautāju- nu, kāpēc es tā? Pietam, pa šo pašu līniju =/
Patiesībā man tā negadās bieži, es vispār ar savu mīļumu nekašķējos un nestrīdos, bet tāpēc bija vēl jo skumjāk ap sirdi. Nu man tā pēdējās dienās nejauki bija sanācis pret viņu izturēties, bet viņš jau nava pelnījis. Bet nu jau atkal ir labi:)
Manējais jau arī nav pelnījis- drīzāk es būtu pelnījusi šādu izturēsānos no viņa puses par šādu attieksmi, bet tā vnk sanāk! Malacīte, ka tā nav bieži, bet, protams, vēl labāk būtu, ja vispār tā nebūtu! =)
Protams, ka tā būtu vislabāk. Es jau cenšos un šķiet, ka diezgan labi sanāk. Man ir izdevies dabūt tādu gaišo skatu uz pasauli(lielākoties pateicoties manam mīļumam) un tāpēc tagad ir vieglāk nekašķēties. | |