Maybe*

Hei Hou!
sen nav bijis šitik drūmi, ej Tu dirst vienkārši.

Stulbi sanāca, likās, ka tikšu galā ar visu. Tagad liekas, ka 3 dienas velkas kā mūžība. Sapratu, ka nebūs man te nekāds Robis, ilgojos pēc ikvakara debīlajām sarunām, kuras bieži vien aizpeldēja pavisam nedebīlās sliedēs. Rokas stiepiena attālumā, bet tik tālu. Varbūt man vnk nav lemts būt laimīgai. Pavasaris ir, putniņu nav. Parīt ir matemātikas eksāmens un pirmo reizi man tā nopietni šķiet, ka nu būs dirsā. Negribas jau čīkstēt un tēlot baigo mocekli, bet man nav laika dzīvot.

Man ir tik pēkšņas domu maiņas, kā garastāvokļa maiņas grūtniecei.
tagad man gribās vnk pazust no zemes virsas un miers, jo man ir šausmīga, tiešām šausmīga sajūta. kas pie velna notiek?

Nedrīkst palikt viena, nedrīkst. Ne uz sekundi. Es tagad paliku. Let the tears begin.

Mani, kā dejotāju ar diezgan pietiekamu pieredzi, vajadzētu tagad nošaut.

Es runāju kā Kārlis Seržants, man birst asaras par katru mazāko sīkumu un man dažreiz šķiet, ka mana orhideja, kas stāv uz palodzes, ir mans vienīgais draugs.
un es tikko ieraudzīju savu nākamās nedēļas treniņu grafiku. ā jā, man nav brīva laika NEMAZ!!

Nav laika, nav vēlēšanās, ir 5diena. mans pēdējais salmiņš, pie kā pieķerties, lai nenoslīktu.

Tagad jau dusmas ir noplakušas, bet vienalga, es zinu, ka kaut kas tāds atsauks atmiņā ar jaunu spēku.

( lielā mana bēda )

Mani viss ir tik ļoti nokaitinājis, ka gribas raudāt.
Ejiet tač vienreiz dirst.

Kur Tu esi, ko Tu dari, kā Tev iet?
lai tik pamēģina viņa viņu savākt atpakaļ. jo es zinu, ka tas viņai sanāks.

man bail.. ļoti!
bet nu ko padarīt, esmu liela meitene, man pašai jātiek ar visu galā un jāprot samierināties. ne jau mana vainā tā, ka viss tur iet uz leju. es vnk gribu, lai justies labi, bet tur vairs labi nejūtos. jājā, nošaujiet mani tagad! (bet labāk ne)

es jūtos tik ļoti piedzērusies, jo man ne pa tēmu reibst galva.. phh.. istaba kustas!

sūdu būšana.. nerunājiet ar mani.