Stulbi sanāca, likās, ka tikšu galā ar visu. Tagad liekas, ka 3 dienas velkas kā mūžība. Sapratu, ka nebūs man te nekāds Robis, ilgojos pēc ikvakara debīlajām sarunām, kuras bieži vien aizpeldēja pavisam nedebīlās sliedēs. Rokas stiepiena attālumā, bet tik tālu. Varbūt man vnk nav lemts būt laimīgai. Pavasaris ir, putniņu nav. Parīt ir matemātikas eksāmens un pirmo reizi man tā nopietni šķiet, ka nu būs dirsā. Negribas jau čīkstēt un tēlot baigo mocekli, bet man nav laika dzīvot.
feeling: |
Fak |
my music: |
Usher - love in the club/paper planes |