 | |||||
|
Artūr, it's over! tā man gribējās teikt, bet tad man galvā ieskanējās frāze no viņa sūtītās dziesmas ("..How long is the night? It's never over..")
|
|||||
| |||||
|
Kaut kā sen nebiju sagruzījusies. Un vēl Kristapam palielījos, ka par spīti visam, man ir labs garastāvoklis. Un vienīgais, kas var glābt šo situāciju kaut vai tikai ar vienu vārdu, šodien kkā nav. tagad. pa dienu bija. pa ilgiem laikiem vnk uzliku klausīties don't cry. es tā bieži apzināti nedaru.
|
|||||
| |||
|
Man nav nākotnes. Es tikko izskatīju visu augstskolu sarakstu Latvijā un mani nekas no tā neinteresē. sasodīts!
|
|||
| |||
|
Mans literatūras mājas darbs būs kā vēstule cilvēkam, kurš to nekad neizlasīs. Bet vajadzētu. Oficiāli paziņoju, ka man ir iestājusies ziemas depresija. Uz kalnu braukt es nevaru, tad nu nafig vispār. Lai viss nokūst un lai nāk pavasaris un siltums. Un man vienalga, ka kādam patīk ziema.
|
|||
| |||
|
Man gribas vemt no skolas. Man tik ļoti riebjas katra darbība, kas tu noris. tikai un vienīgi daži cilvēki ir tie, kuri tā teikt - make my day. es gribu attīrīt kā dvēseli, tā prātu. sajūta tāda, ka viss ar drazām pilns.
|
|||
| |||||
|
Man šķiet, ka man ir nopietnas psiholoģiskas problēmas, ar kurām es nemaz negribu tikt galā. Šīs problēmas sākas ar a un turpinās ar d. Lūdzu, kaut sekundi NEDOMĀ PAR TO!! [15:40] ps. es tā iedomājos, kā būtu, ja kāds, kas nekad nav lasījis manu dienasgrāmatu, to pēkšņi sāktu lasīt. Un vnk sāku pārlasīt savus postus. Un goda vārds, tas notika pirms es uzrakstīju to augšējo teikumu par problēmām. Es sapratu, ka man IR problēma, tiešām. [18:18]
|
|||||
| |||
|
Latviešu klasika noveles izskatā. Es varu savilkt paralēles ar savu dzīvi. Ironiski, ka man tas tieši TAGAD bija jālasa un to tieši TAGAD rāda pa tv.
|
|||
| |||
|
Pēdējais posts šonakt. Ko, pie visiem sazin kā, lai es tagad domāju, daru un jūtu?
|
|||
| |||
|
Ko?! Man gandrīz sākās sirds aritmija un es gandrīz atslēdzos. tagad durās sirdī, nopietni. kas tā par fakinu sajūtu? kas šī par fakinu nakti?!
|
|||
| |||
|
Naktīs uznāk visādas pagātnes rēgu domas. Šonakt es, piemēram, atcerējos to mūsu jauko gājienu uz to vietu tur vecrīgā. Tas bija kaut kā tik sirsnīgi un tā vienkārši, ka man tagad gribās uzsprāgt no tā visa, kas sakrājies. Un par to, ka tas beidzies. Un par to, ka es fakin ilgojos un domāju par to katru mīļu dienu. Bet esmu viena no tā. Un tas sāpina, nolādēts.
|
|||
| |||
|
Jauns gads - jauni cilvēki. Ā nē, es nevaru vēl to pašu aizmirst. Nu kas tas ir?!
|
|||
| |
| |||||
|
Try everything on. Really, everything.
2 dienu laikā man ir bijušas kājās (un būs) manas visu veidu papēžu kurpes. How good is that? Not good. For my feet. Šodien ir finiša taisne. Rīt ir atgūšanās no tad-jau-redzēs-kāda finiša. Un pašreiz es gribētu pārdurt riepas tam trolejbusam, ar kuru braucu. Vakar ienāca prātā izdzēst no ipoda visas ad mapītes dziesmas. Jo dara sāpīti. Un ragos es ar vairs negribu. Un no vairāk kā 1000 dziesmām.. Ej tač Tu.
|
|||||
| |||||
|
Nosaukumam nav nozīmes!
Nav jau tā, ka pilna sirds, vnk ir ko teikt pa ilgiem laikiem. 2.treniņš pēc fakin illness. Un pirmo reizi man bija tā, ka man šķiet, ka es izlidoju ārā no ķermeņa un neredzu, nejūtu un nedomāju neko. Tāda kā attīrīšanās. Tik labi. Bet tagad atkal ir viss pa vecam - galva sāp, domas pilna galva. Jau atkal. Jā, es esmu mainījusies, to es saprotu uz sevi skatoties, taču varētu pieteikties tas, kas mani mainījis, jo es nezinu. Es vispār zinu tik maz. Taču patikt es sev patīku, jo es esmu iemācījusies uzsļaut sūdiem manā dzīvē. Atziņa: lai vai kā, tieši mūsos jau ir tas spēks. Viss. Es dodos sapņot savus neģēlīgos sapņus. Ā, jā, pēc 3sek es jau atrubīšu savu uztveri. Un tas tāpēc, ka es esmu kuce. Bet arī tādām miegs svarīgs. Čērs! Good night and goodbye. Viss viena alga man. Pha.
|
|||||
| |
| |||
|
Un es jau domāju, kur tā sāpe pazudusi. šeku tepatās ir. deg sirds pilnīgi. bet Robis saka, ka nedrīkstu gruzīties. jāklausa jau laikam.
|
|||
bišķiņ apjucis
mja..
besis