Maybe*

vakar apraudājos no domas, ka šis ir pēdējais laiciņš, ko mēs pavadām kopā. tūlīt izšķirsimies, aiziesim katra uz savu skolu un viss. un man vienalga, cik daudz Jūs teiksiet -bet draudzenes Jūs tā pat paliksiet, nekur taču nepazudīsiet, tāpat vēl satiksieties-. tas neko nenozīmē, jo nekad vairs nebūs TĀ!!! un tā bija ideāli. tagad katru reizi skolā smejoties kopā ar viņām man pilnīgi raudāt gribas iedomājoties, cik jauki mums bija. katru reizi, kad es smejos, es pie viena arī noskumstu. tā nekad nebūs vairs. nekad!! un tas ir šausmīgi! ai..