Abas manas vismīļākās šovasar pazūd uz 2 nedēļām. laikam jau jāgaida, kamēr vasara beigsies. es nezinu, vai tā vajag, bet es savu mūžu neesmu bijusi atriebīga. pat domājusi par to neesmu, kur nu vēl darījusi. bet varbūt ir pienācis īstais laiks mazliet sev par prieku paspēlēties? (jā, ļauni smiekli ir tieši laikā). vnk man ir apnicis, ka pret mani drīkst kā pret vecām zeķubuksēm izturēties, bet es tā redz nevaru darīt. fak jū! lai vai kā, es negribu to sasodīto septembri, ar visu debīlo skolu un stulbo rīta celšanos!
( Kristiņ! )
feeling: |
 miega micīgs |
my music: |
viskautkaskasmanpatīkbezgalaunmalasunrobežāmunlimitiem |