Abas manas vismīļākās šovasar pazūd uz 2 nedēļām. laikam jau jāgaida, kamēr vasara beigsies. es nezinu, vai tā vajag, bet es savu mūžu neesmu bijusi atriebīga. pat domājusi par to neesmu, kur nu vēl darījusi. bet varbūt ir pienācis īstais laiks mazliet sev par prieku paspēlēties? (jā, ļauni smiekli ir tieši laikā). vnk man ir apnicis, ka pret mani drīkst kā pret vecām zeķubuksēm izturēties, bet es tā redz nevaru darīt. fak jū! lai vai kā, es negribu to sasodīto septembri, ar visu debīlo skolu un stulbo rīta celšanos!
tad, kad Tu atgriezīsies, mums obligāti ir jāuztaisa vismaz viena kopīga bilde, jo es taisu vasaras albumu, no visām šīs vasaras bildēm, kuras ir man datorā, bet MUMS NAV PAT VIENA VIENĪGA KOPBILDE! kā tas var būt?! ps. es vēl aizvien sūtu Tev bučas pakaļ Tavai lidmašīnai.
feeling: |
 miega micīgs |
my music: |
viskautkaskasmanpatīkbezgalaunmalasunrobežāmunlimitiem |