Maybe*

jau atkal. atkal man ir tas laiks pienācis, kad man gribas būt vienai. vai nu ar sevi, vai ar grāmatu par Deividu Bekhemu, vai ar mp3 pleijeri. kaut kad tā bija. neatceros kad, jo izdzēsu vēstules, kurās kādam sūdzēju bēdu. man tāda sajūta, ka es aiz jostas esmu uzkarināta k.kur un pasaule griežas. tiesa gan, bez manis, jo es karājos un skatos uz visu no malas. man pēdējā laikā nepienāk atbildes uz manām sms. mani laikam neuztver nopietni. vispār jau duma sajūta. bļe, kas ar mani notiek..??

skatījos šigada nometnes dienas kārtību. bļāviens, gandrīz saraudājos. gribās tur. vot tagad dusmojos uz Edmundu tiešām. un ko tas cilvēks man var neatbildēt uz sms? bet ko es jaunu uzzināšu. to ko zinu, tikai no viņa paša. jā. man jāiegādājas boksa maisu, lai varu izsist dusmas.