Maybe*

Billijs ir varonis. jā, ir un viss. starp citu - apsveicu Edvardu Liedskaniņu dzimšanas dienā. viņam paliktu 119.

ps. man nav depresija, man viss ir kārtībā, vnk man dažreiz šķiet, ka bez manis visiem būtu labāk. nopietni! es jūtos labi, tagad!

jau atkal. atkal man ir tas laiks pienācis, kad man gribas būt vienai. vai nu ar sevi, vai ar grāmatu par Deividu Bekhemu, vai ar mp3 pleijeri. kaut kad tā bija. neatceros kad, jo izdzēsu vēstules, kurās kādam sūdzēju bēdu. man tāda sajūta, ka es aiz jostas esmu uzkarināta k.kur un pasaule griežas. tiesa gan, bez manis, jo es karājos un skatos uz visu no malas. man pēdējā laikā nepienāk atbildes uz manām sms. mani laikam neuztver nopietni. vispār jau duma sajūta. bļe, kas ar mani notiek..??

man tāda sajūta, ka manas smadzenes ir sablīvējušās mazā piciņā. nopietni, tāda sajūta. varbūt aiziet uz Melno piektienu? a moš tur tikai 5dienās k.kas notiek.. kas to lai zin?

Latvijai nedraud globālas nelaimes, bet uz rudens pusi no psihenes izlaidīs trako, kurš galina blondīnes. man bail! ja tas pareģis to pareģoja, viņš tač var darīt k.ko lietas labā!! dooh! un vispār man ir iestājusies tāda vienaldzība, kāda nedrīkst būt tagad. man gribās, lai man izskalo smadzenes. burtiskā nozīmē, nu tā, lai ir vieta jaunām domām. es laikam iešu drīz gulēt, jo k.kāds gļuks man ieslēdzies. šit garastāvoklis šodien bija. pilnīgi.

..un viss būs beidzies. tas gan ir jocīgi, ka tagad iešu uz citu klasi, ar citiem cilvēkiem, ja ne pat uz citu skolu. bet tas nav svarīgākais. ko es ar to gribēju pateikt? neko. man patīk, ka ārā šobrīd līst un vislielākais suvenīrs no Somijas man ir saaukstēšanās.

ps. mans white stripes krekliņš ar ar spīdumiņiem-? tādam viņa nav jābūt! white stripes krekliņi nespīd, viņi vnk ir jauki!

bija pirmais negaiss. šodien bija mani pēdējie angļu valodas kursi. itkā prom iet negribējās.. man tur laikam patika. kā nekā man dikti patī angļu valoda. jābrauc uz ASV. Es šodien aizmirsu aiziet uz Angļu valodas stundu. blonda, kas blonda. nu neesmu vēl par to skolu izlēmusi. neko nezinu, ko darīt. rīt ir pēdējais zvans. ko man darīt? es neskumstu pēc klases vēl, tikai pēc dažiem. hmm.. eksāmeni jau pēc 4dienām. itkā neliekās, ka tik drīz.
kā var zināt, ka jāsaka 'vecie, labie laiki'? varbūt tagad ir labi laiki, kaut vēl nav veci? varbūt labāki, kā tie vecie? nu kāda gan atšķirība.. gribas gulēt. jankaini.

nesakarīgs brauciens uz Baldoni. pilnīgi nesakarīgs. tikai tas mikriņa brauciens bija jauks un smieklīgs. līdz Somijai 10 dienas. man gribas no visurienes izdzēsties. gribas aizbraukt uz štatiem. a kam tas interesē??
ps. man nepatīk, ka man pie mājas ir melno klubs un spēļu zāle. tad jau labāk Stepfordas variantā dzīvot. es skaitu laiku līdz Helsinkiem, nevis līdz eksāmeniem. nuja, Somija ir mans sapnis, bet eksāmeni - murgs, vai vismaz kāds tā paveids. vot tagad ir tā, ka gribas visu nakti ar kādu runāties, izraudāties un izstāstīt visu, kas uz sirds. tikai 1 problēma - nav ar ko.

besīgs treniņš. cik reizes man gan negribējās skriet no turienes prom..!! jau atkal vienīgi optimismu uzdeva tas pats, kas vienmēr. Somija ir pēc 11 dienām. es laikam sapratīšu, kas notiek tikai tad, kad būšu uz "Melody" klāja.

dzīves realitāte ir mazsvarīga, līdz tu ar to sastopies. šajā gadījījumā - es. ja tās manas blondīnes, galvu augstu pacēlušas, dosies uz citu skolu, es sajukšu prātā. man vajag viņu sabiedrību. bet nu laikam jāsaka - neko darīt, tāda dzīve..

šodien ģeogrāfijas stundā caur telefonu skatījos uz Brīvības un Vairogu ielas stūra (caur web cam) un pēc tam uz Lido slidotavu (st. citu - tur neviena nebija - diez kāpēc? :DDDD )
tad beidzot dabūju to mazo jaukumu ar 3nieku galā. jauki. :]
un man vispār k.kāds jocīgs garastāvoklis, stulbs. jau atkal galva ir domu pilna, un tā vien prasās ielīst gultā un ilgi, ilgi domāt.. un klausīties mūziku.. jap, sounds perfect for me!

ok, man šķiet, ka es sajukšu prātā. jau lēnām jūku. progresijas mani nobeigs. vēl mani nobeigs visādas domas un sapņi. nu kas notiekās???? būtu varbūt labāk, ja saule spīdētu? a ko nespīd?? es laikam esmu stulba..
-nošauj mani!!
-itkā man būtu līdzekļu..
-ā, forši.

lūk šo sauc par drūmu garastāvokli. vajag tikai mazliet, lai kļūtu labāk.. tik maz vajag. man tā ir vienmēr.

un kas par to, ka man pēc 20dienām ir iestājeksāmens?? nu un tad? es baidos? jā, dooh, loģiski, ka baidos. es vienmēr baidos. tad sāc tik uztraukties, Maija. malacis. u go girl.. phh.. nu taču pasakiet man k.ko tādu, kas man liktu pasmaidīt.

kāpēc es vairs nerubīju to sasodīto algebru?? tieši tagad!

mans sunīts miegā smilkst. diez, ko viņa sapņo?
ok, shut down.

pirms viņa izdarīja pašnāvību, viņa uz sienas uzrakstīja 'my sweet prince, you're the one'.. tāds bija tas stāsts, vai ne?

sailgojos.. sadomājos, sagribējās pagātnē, bet ko nu par to. visas manas bēdas apslāpē tie, kurus mīlu un tas ir pats svarīgākais. nu tieši šajā maģiskajā momentā. jau kuro dienu man uz datorgalda stāv rozā higiēniskā lūpukrāsa ar uzrakstu pearl&shine. smuks nosaukums. visu laiku zieķēju viņu uz lūpām. galu galā viss būs taču labi.. to zina visi, tikai netic tam. būtībā viss ir krietni uzlabojies, taču šitas tas jau uzplaiksnī tāds, kas izraisa nepatiku un bēdas.. rīt skolā fočēšanās. ko lai velk? kā kārtīgai blondīnei man taču par to jādomā :DD nu ok ok.. atverot ķīmijas mājasdarbu gandrīz paģību - kā vienmēr neko nesaprotu :D

ps. es šaubos, ka labākais ko varam darīt ir ierēkt par viņām. nedaudz dīvaini.
pss. don't forget about me!!!

izteikti nekāds garastāvoklis. visu laiku jūtos slikti. vienīgā vieta, kur es aizmirstu visu, visas problēmas ir dejošana. es vnk dejoju un neko vairs citu nejūtu.. tikai ritmu.

ps. -mums jāstāv šahā?
-šahā? tad kurš būs zirdziņš?

:D

Filadelfija, te es nāku! nē, nopietni es vienreiz aizbraukšu uz Ameriku. Lauris ir tiešām labs aktieris. Gints arī. uf. man atliek vien cerēt, ka rīt treniņā nenoģībšu. man bail no tā bezspēka.

jūtos labāk. vismaz vairs nav augsta temperatūra. šodien domāju bīdīties uz Ūnijas ielas pusi. jā, izklausās jau neprātīgi, bet man vajag iestāties dejas zīmējumā, citādāk būs pilnīgs 'čau'. ļoti gribās uz kalnu, bet šitas prieks man nespīdēs vēl ilgi. tagad galvenais ir dejošana. kāpēc es katru gadu saslimstu tieši uz Valentīndienu??

ai, jūtos ļoti slikti. visu laiku klepoju, tagad arī tāda dīvaina sajūta bonusā. eh. kad vienreiz viss būs labi??

nesakarīgi. atkal bija tikai 4 stundas šodien (bija paredzētas 5, tā kā nav tik traki, kā izklausās). ejot mājās, man pie sliedēm bija jāgaida kamēr pabrauks garām vilciens. sajutos vientuļi tā stāvot, līdz es pamanīju sev blakām, dažus metrus pa labi, stāvam vārnu. sajutos labāk, pazuda vientulība. skatījos uz viņu, līdz vilciens pietuvojās un viņa nobijās. man arī bail no tuvu braucoša vilciena. vispār, man no daudz kā bail - no augstuma, asiem priekšmetiem, tumsas, kosmosa, šaurām, slēgtām telpām utt. ja es uzskaitītu visu, no kā man bail, es visu cibiņu pierakstītu pilnu. nu jā - man bail arī no nākotnes, bet tas jau ir citādāk. man nepatīk strīdēties ar sevi, jo es tāpat zinu, kā ir patiesībā, bet tik un tā cenšos sev sazin ko ieskaidrot. muļķīgi, ne?