Maybe*

vakar apraudājos no domas, ka šis ir pēdējais laiciņš, ko mēs pavadām kopā. tūlīt izšķirsimies, aiziesim katra uz savu skolu un viss. un man vienalga, cik daudz Jūs teiksiet -bet draudzenes Jūs tā pat paliksiet, nekur taču nepazudīsiet, tāpat vēl satiksieties-. tas neko nenozīmē, jo nekad vairs nebūs TĀ!!! un tā bija ideāli. tagad katru reizi skolā smejoties kopā ar viņām man pilnīgi raudāt gribas iedomājoties, cik jauki mums bija. katru reizi, kad es smejos, es pie viena arī noskumstu. tā nekad nebūs vairs. nekad!! un tas ir šausmīgi! ai..

tik jocīgi atrasties svešā skolā. atzīšos, ka man tur ļoti patika. vairāk, kā savējā. gribētos tur tikt, taču tā tante mani sabiedēja, ka priekšroka ir tiem, kas jau mācās šajā skolā.. nu es tik ļoti gribu tur tikt, ka esmu gatava kaut vai visu laiku līdz tam to vien darīt, kā mācīties. ja jau izspiedu to 8,2 savā skolā, varbūt tur mani ņems pretī tādu.. kaut nu! atkal jau man atliek vienīgi cerēt.

ps. msp dziedātāju sauc Džeimss Dīns Bredfilds. :]