Maybe*

Tā ir, ja daudz domā un 5dienā nav ko mājās darīt. When the glory fades, tikko teica Frenks.

Šodien aizrunājāmies par nāvi un tādām tēmām. Pašnāvības, pašiznīcināšanās, egoistiskā pazušana no zemes virsas. To, vai cilvēks, kas to dara ir drosmīgs vai gļēvs, es tā arī nekad neesmu sapratusi. Jo tas nav ne viegli, ne grūti. Un nav iespējams, to kādam pajautāt. Jo tie, kam neizdevās pateiks, ka grūti. Tie, kam izdevās..tie neko nepateiks. Un vai cik muļķīgi vai depresīvi tas izklausītos, es jau ļoti ilgu laiku dzīvoju pēc divām dzīves gudrībām: "dzīvo ātri, mirsti jauns" un "let us die young or let us live forever". Vai nekad neieraudzīt to, ko Tu būtu varējis sasniegt, to, kā Tu turpinātu savu ģimeni ir tik svarīgi? Ir, it kā jau ir, bet varbūt tad, ja es nevaru dzīvot savu dzīvi, kā es to vēlos, es varbūt varu vismaz nomirt tā, kā gribu? Nē, es netaisos mirt, es runāju vispārīgi. (man šobrīd ir labs garastāvoklis, tā kā viss ok). Un šajos 2 manos mīļajos teikumos ir apvienotas 2 visspēcīgākās lietas - visbaisākā un visskaistākā. Jo kas gan var būt skaistāks par jaunību. Nekad dzīvē neies vairs tik viegli, nekad Tu vairs tā nesmiesies, neraudāsi, neplosīsies apkārt, uzskatot to par normālu parādību. Nekad mēs vairs nebūsim tik skaisti. Vai saglabāt labāk tādas atmiņas par sevi citiem, vai tomēr ar paceltu galvu novecot un skatīties, kā citi vēl jauni un skaisti eksistē, nē, drīzāk bauda dzīvi Tev apkārt? Apkārt, taču ne ar Tevi, jo Tu jau esi nomierinājies un nostabilizējis visu. Ja nu es nekad negribēšu būt mierā? Ja nu es gribu, lai ap mani vislaik viss iet kā pa viļņiem? Ja nu man tā tikai liekas? Ir tik ļoti daudz jautājumu, uz kuriem tikai dzīve var atbildēt. Vai arī mans dators, kurš tikko no n'tajām 100 dziesmām uzlika man "live forever". Domu spēks, es zinu, ka tāds eksistē. Ja Džeimss Dīns varēja dzīvot tik ilgi, līdz bija skaists un laimīgs un pat nomirt tā, kā vēlējās, es teiktu, viņam bija viss. Cilvēks, kurš sasniedza pilnību. Varbūt tieši tā ir jādefinē dzīves pilnība - pabeigt visu tad un TĀ, kā es vēlos.

Varbūt man ir jābeidz tik daudz domāt. Lai gan pēdējā laikā ir tik daudz laika domāt un vienkārši sakārtot visu pa plauktiņiem. Un kā jau daudziem zināms, man patīk nekārtība un juceklis. Tas nozīmē, ka vienīgais, ko es daru, ir visu vēl vairāk sajaucu sev galvā, nevis kaut ko sakārtoju. Jo, zinot mani, es cenšos atsvabināties no pienākuma un piesaistīšanas sajūtas. Man patīk gribēt un tiekties, bet, kad es to sasniedzu, es novēršos. Es ceru, ka vismaz vienreiz tā nebūs.

Dirsā daudz domas tagad galvā. Pirmo reizi pa seniem laikiem es te uzrakstu savas dzīves pārdomas, nevis to, kā man sāp sirds, par to, kādas man atkal huiņas vai kaut ko tādu. Vēl 2 mēneši. Būs jāsāk rūpīgāk klausīties un vairāk runāt ar manējiem, apkārtējiem.

No party today. I'm getting stupid.