es tagad izdarīju tā. es sāku lasīt savus vecos dienasgrāmatas ierakstus, sāku domāt par savu dzīvi, plus/mīnus turp un atpakaļ. jāsāk jau laikam ar to, ka es tik briesmīgi cieši pieķeros cilvēkiem, ka man pašai pēc tam kauns, bet tajā konkrētajā brīdī jau es neko nevaru darīt. tā ir, tā būs. es tagad skatoties uz sevi no malas vien jau bīstos. nu cik var, cik?! gribās tā calm down, bet nevar, es esmu kā uz enerģijas dzērieniem. nē, bet esmu jau arī. atkarība, starp citu. tā laikam izveidojās f2 laikā, kad dienā izdzēru 6 bullīšus, bet naktī likās, ka miršu nost. gūud. ai laik. vēl viena lieta, ko es sapratu ir tā, ka pasaule ir tik maza, ka es Latvijā nekad nevarēšu nekādas pārsteigumu pilnās attiecības veidot. visi tač viens otru zin, visi zin, ko tas attiecīgais ir darījis utt. un priekš kam tas, man pašai ir jāveido savs viedoklis. un visi A, J, M, R, A. ēeu, vēl tikai kāds ir I burtu pietrūkst. tad sanāks gan mans vārds, gan Marijas vārds. vīi, redz kā es priecājos par visu.
horošo, vēl viena lieta. man iespējams iet tik slikti, ka es tik ļoti baidos to atzīt un man liekas, ka viss ir ok un es saku visiem, ka man ir labi, bet tā nemaz nav. huh? es nezinu, laiks rādīs. LAIKS, RĀDI!
un vēl viena lieta. lai kaut ko dabūtu, no kaut kā ir jāatsakās (man gan šķiet, ka tas tikai uz mani attiecas, jo lielākā daļa dabū tiešām visu). Markuss mani sāk pamanīt kā dejotāju. es nevaru notcēt. es neesmu stuck, es eju uz priekšu, bļāviens. tik lepna es sen neesmu bijusi. tiešām, sajūta ir tik laba. beidzot, kāds man pasaka, ka tas, ko es daru, ir labi. un vēl tās tiesības.. es negribu, lai man kkas tiek dzīvē atņemts šito labumu dēļ, es tiešām gribu, lai ir viss..lai vienreiz ir viss. vismaz tā jobanā mīlestība. nu labi, es esmu jauna, es gaidu. bet man šķiet, ka tagad man ir ieslēdzies intensīvais gaidīšanas režīms. es jau redzu, uz ko man nespīd un, uz ko es negribu pati spīdēt. bet problēma arī ir tajā, ka mani nevajag tā periodiski tad vienam, tad otram, bet ir laiks, kad nevajag nevienam, bet otrā brīdī - mani jau rauj uz pusēm. nu labi, galīga nūģe jau neesmu. manu nr. tiešām mēdz raut uz visām 4 debess pusēm, bet nejau tur ir tā laime. ir tajā, ko nevaru dabūt, bet pēc kā es tiecos. un tagad pat nav svarīgi, vai tas ir Atrūrs vai kāds cits. fakts jau ir tas, ka, lai kas tas arī būtu, citiem veiksies vairāk. un tad, kad paveiksies man, es neticēšu.. es gaidīšu, ka man to atņems. ko lai dara? nu kooo?!
es nesen redzēju sapnī Robertu. tas laikam bija pēc mūsu sarunas par mūsu attiecībām. sakarīgs puisis tagad ir. prieks, ka kaut ko es panācu viņā. un tad vēl Artūrs, kurš mūžīgi mūžos mani terorizēs. lai svētīta tā 5diena pepperā, kad viņš ieradās. nu labi, es biju uz pakaļas tik ļoti, bet es nekad neaizmirsīšu tos mirkļus. 'man joprojām patīk uz Tevi skatīties', 'Tu esi perfekta'. un mīļa buča uz vaiga. Citu es tā nenorvērtēju. Bet tagad jaunam etapam ir iespēja izmest visu veco no manas galvas. tagad viss ir tikai un vienīgi viņu rokās. aiziet.
pēc 4 dienām ir skola. tas nozīmē? tas nozīme, ka dirsā ir, jo man jau ir slikti no domas vien. jājā, ej parunā ar podu, bet nē, nelīdzēs. tagad man vajadzēs spēku. un man gribās atkal prom. man gribās, jau, attīrīties, jo man šķiet, ka man uzsprāgs galva no domām.
man likās, ka pēc šī ieraksta būs mierīgāk, bet nē, es vēl mazāk kaut ko saprotu.
es biju pazaudējusi savu pure volume dziesmu mapi, bet nu dabūju viņu atpakaļ. tik labu mūziku rada tās mazpopulārās/nepopulārās grupas savās demo versijās. pilnīgi prieks.
feeling: |
 lielais domīgais |
my music: |
viss no pure volume |