Maybe*

Ja jau, tad jau. Tā tam visam bija sākties.. 


Istaba pilna ar perfektām puķēm, ar rozā, iespaidīgām dāvanām, ar neizsakāmu prieku, ka tas notika tieši tā, kā notika. Atkal ir kaut kā tā, ka nevar saprast. Labi vai slikti? es nezinu, es nesaprotu. Bet lai vai kā - saule, pērkons, daugava skanēja vakar daudz un iespaidīgi, mēs visas bijām atkal kopā un tagad man nedaudz gribas gulēt. bet nē, es iešu savu pilsoņa pienākumu rīt pa daļai kārtot. tad jau manīs, kas būs tālāk.
te viņš bija, te viņš zuda, sidrabbaltais mēnestiņš. un te atkal spožs no jauna parādās pie debess viņš. eh.