Tikko pārlasīju seno un ne tik sen saraksti ar Artūru. es nezinu, kāpēc. Varbūt, lai atkal sevi sagruzīti un no jauna liktu man saprast, ka nekad ne ar vienu citu tā nav bijis. Un varbūt, lai liktu saprast, ka tas bija tik skaisti? es lasīju un smējos, lasīju un raudāju, lasīju un smaidīju, lasīju un pārdzīvoju. Žēl, ka vienīgais, kas man atlicis, ir to TIKAI lasīt. atkal un atkal.
feeling: |
 pissed.. |
my music: |
das sonntags legion - stāsts nr.4 |