Maybe*

tad nu lūk, es biju fono festā. bohēmas paradīze, nu gandrīz.par spīti visam un visiem, man ļooti patika. galvenais jau ir būt ar tiem, kuriem es rūpu. un labi ir dzirdēt, ka mani kāds atzīst par īstu draugu. lai nu kā arī nebūtu, es esmu sapratusi to, ka pašai sev klausīt nav jēgas, jo es jau atkal mēdzu ieberzties. lai nu tad mani vnk nes notikumi uz priekšu. jo es nevaru paredzēt savu dzīvi pat pāris dienas uz priekšu. un ziniet, es patiešām gribu bišķīt tā pa īsto laimīga būt, bet to es klusi pie sevis pašņukstēšu, jo nekad jau nebūs, kā vajag.
stāvu un skatos - tā savādi. itkā vienalga, abpusēji. no vienas puses jau neko nezin, bet no otras - zin diezgan. lūdzu, kaut nu es nebūtu vienīgā, kura pieķeras. ai, huiņa iekš un aiz huiņas. es laikam sāku iejusties dzirnās :)