Maybe*

Goda vārds, tas laiks no 31.maija līdz šodienai ir pagājis neticami ātri. vēl neticamāk ir tas, ka man pēc nedēļas paliks par vienu gadu vairāk, jebšu, par vienu soli tuvāk pilngadībai. un tas, ka es nemaz ar nejūtos tagad slikti arī ir noderīga informācija. un tas, ka mani atceras, kā jau esmu teikusi, mani ļooti iepriecina. varbūt patiešām es iemācīšos tās huiņas norīt un sadzīvot ar domu, ka ar mani pašu nemaz tā viegli nevar sadīvot. un ņemot vērā, ka es tikko, dušojoties, pārdomāju savas sliktās īpašības, izsecināju, ka man tādu ir ļoti daudz. nu tad cerēsim (varēja jau arī vienskaitlī), ka labās ir vismaz par vienu vairāk. es neticu, neticu, ka jau šodien es klausīšos Metjū tenorā pati savām ausīm.