Maybe*

Veselības mācības stundas ietvaros man kkas bija jāsameklē par anoreksiju un bulīmiju. Tad nu izdomāju, ka joka pēc izpildīšu uzdoto un kko sameklēšu ar. Nav jau grūti. Un nebija grūti. Atradu, atradu TĀĀDAS lietas, ka labāk būtu neatrast. Tikai kad sāku lasīt, tad sapratu, ka ir diezgan interesanti palasīt, jo kā nekā, tā ir slimība, ar kuru ne viena vien meitene sajukusi. It kā jau doma skaidra, kura tad grib būt resna utt., bet kkur jau jāredz to robežu ir arī, jo nācās man tāādas bildes redzēt.. Pilnīgi uzausa ideja par zpd. (?! un ko ne) Es gan nezinu, vai uz modes skates mēles vajag uzstutēt meiteni, kura pēc drēbju pakaramā izskatās, kurai izspiežas visi kauliņi un drēbes neizskatās ne pēc kā. Un galvenais, ka viņām ir grūti palīdzēt. Uzdūros kkādam forumam, kur meitenes sūdzas, tās, kurām ir bulīmija un anoreksija, un tik daudz reizes viņas pieminēja, ka negrib vairs dzīvot, ka viss apnicis, ka domā par pašnāvībām utt. Nu mani jau tas it kā neskar, bet man asariņas saskrēja acīs. Tas ir šausmīgi, ka ir psiholoģiska saslimšana, ar kuru pašam ir nenormāli grūti cīnīties. Un vēl - 20% gadījumu tā štelle beidzas ar nāvi. Nu tad go on - meitenes domājiet. Un es patiešām labāk līdzinos Merlinai Monro, kurai vismaz dibens un krūtis bija, nekā piem. modelēm, kuras grauž salātu lapas un dzer cola light. Tā bija jā, pagājušajā vasarā viena tā arī tādā veidā izgaisa. Ārzemēs gan. Un ziniet, kas ir visstulbāk? Tas, ka man nav aptumšojies prāts (nu vismaz ar ēšanu ne (^ ^ ,) ) un es redzu, ka ir meitenes, kurām ir. Ā, starp citu, arī puiši mēdz slimot ar anoreksiju. Nebiju nemaz tik tāli aizdomājusies, ka arī viņiem tā problēma. Nu tādas lūk man pārdomas raisījās. Un vispār - Keita Mosa ir smuka arī bez anoreksijas, lai gan modele. Wash your mind, babes, and you'll see this world different*